Vairāku pilsētu mēri jau apšauba reģionālās reformas labumus
Pašlaik par iecerēto pašvaldību reformu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, šādu viedokli pauda Jēkabpils pilsētas mērs Raivis Ragainis (LZP).
Pilsētas mēram neesot skaidri ne ieguvumi tām pilsētām, kurām pievienos novadus, ne tiem novadiem, kuri tiks pievienoti. Situāciju viņš salīdzināja ar peldētāju, kuram virsū uzliekot arvien lielāku svaru - pastāv iespēja, ka cilvēks sākumā varētu turpināt peldēt, bet vēlāk noslīks.
"Ir daudz neatbildētu jautājumu. Ja apvienosim novadus, tie kļūs ekonomiskāki? Vai pašvaldība, kura pašlaik attīstās, apvienojumā ar citām turpinās attīstību vai ies uz leju?" jautāja mērs.
Viņaprāt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas virza reformu, būtu jāsniedz pašvaldībām skaidras atbildes par ieguvumiem, jo līdz šim tās neesot izskanējušas.
"Dzeniet mūs visus prom, ja sakāt, ka pašvaldību ir par daudz, bet tad arī pasakiet, kā tieši dzīve kļūs labāka. Pašlaik ir tik daudz jautājumu, ka mēs pat diskutēt nevaram," secināja Ragainis.
Rēzeknes mērs Bartaševičs pašvaldību reformā nesaredz ieguvumus pilsētai
Pašlaik nav skaidrs, kādi ieguvumi būs pilsētai, to apvienojot ar Rēzeknes un Viļānu novadiem, atzina Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S).
Viņš solidarizējas ar kolēģiem citās pašvaldībās, atzīstot, ka pašlaik nav vēlmes īstenot reformu, jo nav saredzami ieguvumi pilsētai, tai pievienojot apkārtējos novadus.
"Nav skaidrs arī, cik reforma izmaksās. Nav zināms, cik maksāja jau izstrādātais projekts, kas drīzāk ir prezentācija. Uz šiem jautājumiem nesaņēmu atbildes," kritisks ir Bartaševičs.
Viņam arī nav izprotams, kāpēc tiek veidoti "gigantiski novadi" ar 100 000 iedzīvotāju, iekļaujot tajos arī lielās pilsētas, lai gan šīs pilsētas spētu darboties arī patstāvīgi.
"No ministra vairākkārt izskanēja, ka ir uzstādījums īstenot reformu līdz noteiktajam laikam, bet svarīgs ir reformas saturs," uzskata mērs, piebilstot, ka nav izskanējuši arī priekšlikumi, kā sakārtot ceļu tīklu, lai iedzīvotāji no attālākām teritorijām varētu tikt līdz attīstības centram, lai gan jau pirms tam no valsts puses solīts, ka ceļi līdz administratīvajiem centriem tiks attīstīti.
Bartaševiču nebaidot iespējas zaudēt amatu domē. Viņš arī uzsvēra, ka arī pašlaik katrā domes sasaukumā nomainās liela daļa deputātu, taču joprojām neesot skaidrs, cik daudz līdzekļu tiks ieekonomēts, pašvaldības apvienojot un deputātu skaitu samazinot.
Olaines novada domes priekšsēdētājs atbalstītu vēl lielāku teritoriju apvienošanu
Īstenojot pašvaldību reformu, vajadzētu veidot vēl lielākus novadus, pauda Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSDSP).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā jauno administratīvo teritoriju karte paredz Olainei pievienot daļu Ķekavas novada. Pēc Berga teiktā, pievienojamā teritorija ir mazapdzīvota, tajā ir viensētas un dārzkopības sabiedrības, taču dārzkopības sabiedrību problemātika novadam ir zināma.
"Es esmu par to, lai būtu lielāki novadi, tai skaitā Pierīgā," klāstīja Olaines novada domes vadītājs, piebilstot, ka vienu lielāku pašvaldību varētu izveidot, Rīgai pievienojot teritorijas līdz galvaspilsētas apvedceļam.
VARAM piedāvājumā Bergs nav saskatījis izaicinājumus, jo arī līdz šim, piemēram, skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs no novadam pievienojamās teritorijas nodrošinājusi gan Olaines, gan Ķekavas pašvaldība. Taču šo jautājumu vēl plānots apspriest ar Ķekavas novada pašvaldību.
Jelgavas novada vadītājs bažīgs par investīciju mazināšanos pēc pievienošanas pilsētai
Jelgavas novadu apvienojot ar Jelgavu un Ozolnieku novadu, investīcijas pieplūdīs pilsētai, kavējot lauku teritoriju attīstību, uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Cauns (LZS).
Novada vadītājs pauda pārliecību, ka novads iepriekšējās teritoriālās reformas periodā ir pierādījis ļoti līdzsvarotu visu pagastu attīstību - investīciju ieguldījumu, projektu līdzekļu piesaisti, infrastruktūras sakārtošanu un kopīgu redzējumu gan par sniegtajiem pakalpojumiem, gan to kvalitātes nodrošinājumu.
"Kā novads esam spējuši nodrošināt pārdomātu attīstības programmu sava novada ceļu, iestāžu, pakalpojumu attīstībai, arī iedzīvotāju kopīgi īstenotiem pasākumiem, iedibinātām tradīcijām. Turklāt kā pašvaldība realizējam visas pašvaldībai deleģētās funkcijas, kur, piemēram, mazie novadi to nespēj nodrošināt," komentēja Caune.
Viņš arī uzsvēra, ka primārais uzdevums ir bijis pagastiem sniegt līdzsvarotu attīstību un arī iedzīvotājiem sniegt tādu finansiālu atbalstu, kas ir specifisks atbalsts tieši lauku iedzīvotājiem, stimulējot viņu iespējas dzīvot laukos un saņemt tādus pat pakalpojumus kā pilsētā.
"Diemžēl teritorijas apvienošana ar Jelgavas pilsētu sniegs vairākas negatīvas izpausmes - investīcijas un resursi pieplūdīs un tiks novirzīti vairāk pilsētas teritorijas stiprināšanai, un palēnām atkal lauku teritorija savā attīstībā pavājināsies. Uzstādījums par vienotiem pakalpojumiem neiztur kritiku, jo jau tagad novads nodrošina vienotus pakalpojumus," par plānoto reformu kritisks ir novada domes vadītājs.
Pašvaldība, ja tai būtu izvēles iespējas, labprātāk apvienotos ar citu lauku teritoriju, piemēram, Tērveti, jo arī tas ir lauku un ar lauksaimniecību saistīts novads, kam apvienošanās "sniegtu papildus kapacitāti saņemt kvalitatīvus komunālo pakalpojumu sniedzēja risinājumus, mājokļu politikas attīstību, dalību projektos un investīciju piesaistē".
Pēc Caunes domām, būtu svarīgi, lai ministrija līdz ar prezentēto teritoriālās reformas plānu prezentētu arī analīzi esošajai situācijai, izvērtējot katra esošā novada vai pilsētas stiprās un vājās puses, piesaistītos finanšu līdzekļus un projektu investīcijas, teritorijas sakārtošanu, rezultātus izglītības iestāžu modernizācijā un optimizācijā, un tikai tad vērtētu, vai šim novadam ir nepieciešama pievienošanās kādam administratīvam centram.
"Pretējā gadījumā kārtējo reizi kāds vēlas īstenot reformu reformas pēc kādu politisku ambīciju vārdā. Turklāt, ja reiz šis jaunais reformas plāns paredz teritoriju robežas kādreizējo rajonu ietvaros, tad vajadzētu atcerēties, ka ne velti lielākās pilsētas jau reiz tika izdalītas ārpus rajoniem - tieši tāpēc, lai nepakļautu lauku teritorijas pakāpeniskai iznīkšanai par labu pilsētas attīstībai -," piebilda Caune.
Jau vēstīts, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Zemgalē pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība varētu veidoties ap Jelgavu. Apvienojot Jelgavu, kā arī kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadus, jaunā pašvaldība apvienotu teju 96 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
