Drošības dienesta redzeslokā nonācis Lunis, kurš pieprasīja atbrīvot Latviju no ebrejiem
Doma laukumā 6. aprīlī tā dēvētās „Latvijas tautas demonstrācijas” un Alda Gobzema atbalstītāju kompānijas rīkotajā sapulcē par Saeimas atlaišanu ar bezprecedenta naida runu izcēlās kāds runātājs, kurš visās Latvijas nelaimēs vainoja „žīdus” un aicināja mūsu valsts pārvaldi „attīrīt” no ebrejiem. Runātājs bija Eduards Lunis, kurš sevi uzskata par Latvijas glābšanas komisijas vadītāju.
„Dzelteno vestu” atbalstītāju „tautas sapulce” gan pulcēja niecīgu atbalstītāju skaitu – pārdesmit cilvēku, bet viņu runas izcēlās ar radikālismu un augstākā mēra neiecietību. Runātājs, kurš sevi nosauca par Latvijas glābšanas komisijas vadītāju, ne tikai iebilda pret OIK afēras turpināšanu un pieprasīja Krišjāņa Kariņa valdības demisiju, kāds bija izsludinātās sapulces mērķis, bet arī sevi pozicionēja kā antisemītu.
Lūk, tikai daži citāti: „It kā tauta mums ir visnabadzīgākā, ka mums vajag žīdus” (Egilu Levitu bīdīt par prezidentu), „Žīds ir viens no lielākajiem ļaunumiem visās pārvaldes vietās” (Tatjanu Ždanoku ieskaitot). Viņš tāpat piekrita izsaucieniem no publikas, ka žīdi paši holokaustā iznīcināja „savējos”. Līdz ar to var secināt, ka Lunis iestājas praktiski pret visiem ebrejiem, neatkarīgi no viņu politiskās pārliecības, un aicināja no viņiem „atbrīvoties”.
Uz portāla Jauns.lv jautājumu, vai Luņa teikto var uzskatīt par adekvātu un vai tā nav kvalificējama kā rasu naida kurināšana, vai runātājs nebūtu jāsauc pie atbildības, viens no sapulces aktīvistiem Mārtiņš Eikens sociālajā tīklā "Facebook" tā arī neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt.
Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) Jauns.lv norādīja: „6. aprīlī Doma laukumā notikušais pasākums atradās VDD redzeslokā. VDD veic šīs informācijas izvērtējumu. Līdz ar to pagaidām dienests no sīkākiem komentāriem atturēsies”.
Te jāpiebilst, ka Krimināllikuma 78. pants par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Puskailā protestētāja radikālās prasības
Šī nav pirmā reize, kad Eduards Lunis izcēlies ar radikāliem paziņojumiem un protestiem. Viņš kā Ķeguma novada iedzīvotājs vairākkārtīgi visnotaļ dīvaini, bieži vien neizvirzot konkrētas prasības, iestājies pret nebūšanām gan novadā, gan visas valsts mērogā:
* 2008. gada vasarā viņš aicināja uz piketu pret atkritumu dedzināšanu Ogres novadā.
* 2009. gadā visu pensionāru vārdā Lunis Satversmes tiesā iesniedza sūdzību par nepamatotu pensiju samazinājumu strādājošiem pensionāriem.
* 2011. gadā viņš kā Latvijas glābšanas komisijas pārstāvis uzrakstīja sūdzību ANO Drošības padomei, pieprasot „veikt Latvijas valsts varas augšgala noziegumu starptautisku izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu”.
* 2012. gada janvārī protestējot pret negodīgajiem Ķeguma novada domes deputātiem, viņš izģērbās līdz apakšbiksēm pie Ķeguma novada domes un savas drēbes kā rotājumus sakarināja Ziemassvētku eglītē.
Neķītrais plikņa protests pie Ķeguma novada domes ēkas
