Latvija starp Baltijas valstīm satiksmes drošības jomā ir pēdējā vietā, uzskata Krapsis
Igaunijā un Lietuvā kopējā satiksmes drošība ir labāka nekā Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Viņš atzina, ka rītu sagaidījis ar vilšanos, jo, noslēdzoties ātruma kontroles maratonam, secināts, ka kopumā sastādīti 576 protokoli.
Krapsis pauda nožēlu par šādu situāciju, saistot to ar kopējo sabiedrības domāšanu. Viņaprāt, daudzās sadzīviskās jomās tiek mēģināts atrast iemeslu kaut ko neievērot, cilvēki uzskatot, ka tiesiskais regulējums kaut kā ir apejams. "Un tas pats novērojams ceļu satiksmē," norādīja policijas pārstāvis.
Viņš arī atklāja, ka trīs vidējā ātruma kontroles sistēmas darbības dienu laikā uz šosejas Tīnūži-Koknese fiksēti 36 pārkāpēji, kas nav pozitīvs rādītājs.
Kā vēstīts, aprīlī Latvijā darbu sākusi vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.
Sākotnēji vidējā ātruma kontroles sistēma darbosies uz šosejas Tīnūži-Koknese septiņus kilometrus garā ceļa posmā. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.
