Eiropas Latviešu apvienību vadīs Elīna Pinto; amatā arī aktrise Lelde Vikmane
Par Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētāju ELA kopsapulcē Londonā ievēlēta Elīna Pinto, informēja Pinto.
Par priekšsēdes vietnieku kļuvis Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā, bet par prezidija locekļiem ievēlēti Vita Kalniņa, Māris Pūlis, Justīne Krēsliņa un Lelde Vikmane.
ELA biedru organizāciju sapulce ar pateicību novērtēja ELA prezidija līdzšinējo darbu un aicināja jauno ELA prezidiju turpināt iesākto virzību uz konkrētiem rezultātiem izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības, mediju un remigrācijas atbalsta jautājumos, turklāt sākt aktīvu informācijas apmaiņu un sadarbību labdarības, sporta un veselīga dzīvesveida jomās.
Tāpat sapulce aicināja Saeimu un valdību īstenot Diasporas likumu, tostarp pieņemot un ieviešot tam nepieciešamos aktus, arī attiecībā uz papildu dzīvesvietas paziņošanas iespēju diasporai un remigrējušo pensionāru ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību bez termiņa ierobežojuma. Vienlaikus tika novērtēts valsts budžeta atbalsts diasporai un aicināts to nostiprināt valsts bāzes budžetā, lai uzlabotu tā plānojamību ilgtermiņā.
Sapulce rosināja latviešu diasporas organizācijas sadarbībā ar baltiešu kopienām savās mītnes zemēs atzīmēt 1989.gada 23.augusta Baltijas ceļa trīsdesmit gadu atceri un Berlīnes mūra krišanu 1989.gada 9.novembrī. Tāpat sapulce ņēma vērā biedru organizāciju aicinājumu sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Latvijas politikas veidotājiem aktualizēt un risināt jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar Gruziju, Ukrainu un Izraēlu.
Sapulce arī mudināja ārvalstīs mītošos Latvijas pilsoņus piedalīties balsošanā par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, un pateicās visiem diasporas cilvēkiem, kuri izveidoja un vadīja Saeimas vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs.
Izglītības un zinātnes ministriju sapulce aicināja sadarboties ar attiecīgajām ministrijām Eiropas valstīs ar latviešu bērnu lielu skaitu, lai pēc vecāku pieprasījuma nodrošinātu iespēju apgūt latviešu valodu kā svešvalodu mītnes valsts pamatskolās un vidusskolās kura tiek akreditēta šīs valsts eksāmenu sistēmā.
Tāpat sapulce mudināja diasporas organizācijas aktīvi veidot uzņēmēju un profesionāļu tīklus un sadarbību ekonomikas jomā - savstarpēji un ar Latvijas partneriem, un aicināja ELA turpināt darbu pie diasporas ekonomiskās sadarbības un investīciju platformas izveides.
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Eiropas Latviešu apvienības kopsapulcē ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza uzsvēra, ka sadarbība ar tautiešiem ārpus Latvijas ir viena no valsts prioritātēm.
Īpašo uzdevumu vēstnieks sniedzis informāciju par aktualitātēm diasporas politikas jomā - veicamajām izmaiņām tiesību aktos, kas veicinās Diasporas likuma darbību, īpašu vērību pievēršot jaunveidojamās Diasporas konsultatīvās padomes darbības principiem.
Tāpat ĀM vēstnieks izteicis atzinību un pateicību Eiropas Latviešu apvienībai par ieguldījumu diasporas jautājumu risināšanā.
Eiropas Latviešu apvienības ikgadējā kopsapulcē Londonā piedalījās diasporas organizāciju pārstāvji no Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Gruzijas, Itālijas, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Šveices, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
