Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Reiz jau cietuma nāras izbaudījušais Lembergs diez vai atkal grib nokļūt kroņa maizē. Iespējams, viņš jau kalkulē savus varbūtējos bēgšanas ceļus. (Foto: LETA)

Hipotētiskas versijas, uz kurieni varētu aizlaisties Lembergs, ja izdomās bēgt 157

Ziņas
15. martā 05:55 2019. gada 15. martā 05:55 | Papildināts, 15. martā 11:33
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Smagos noziegumos apsūdzētajam un no amata pienākumu pildīšanas atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam prokuratūra lūgusi piemērot 8 gadus ilgu cietumsodu. Pagaidām konkrēti nav zināms, kad lietā tiks pasludināts spriedums, jo vēl gaidāma advokātu uzstāšanās. Bet Lembergs pirms sprieduma pasludināšanas teorētiski var aizlaisties uz ārzemēm un tad viņu neizdosies arestēt tiesas zālē.

Vēl jo vairāk tādēļ, ka šādi precedenti ir bijuši – Latvijā notiesātie vai apsūdzētie ir aizlaidušies no valsts, lai nebūtu jānokļūst aiz restēm. Visdrošāk izglābties no sēdēšanas Latvijas cietumā ir tiem, kuri aizbēg uz valsti, kas ar Latviju nav noslēgusi starptautisko divpusējo vai trīspusējo līgumu par notiesāto, apsūdzēto un starptautiskajā meklēšanā  izsludināto personu izdošanu. Šādi līgumi Latvijai noslēgti ar visām Eiropas Savienības valstīm Eiropas 1957. gada 13. decembra Konvencijas par izdošanas ietvaros. Šai konvencijai pievienojušās arī dažas valstis ārpus Eiropas – Izraēla, Dienvidkoreja un Dienvidāfrikas republika.

Bēg uz Krieviju un Ēģipti, notver lidostā 

Tāpat Latvija šādus divpusējus līgumus noslēgusi ar vēl vairākām valstīm – dažām bijušajām PSRS republikām un vairākām pasaules lielvalstīm - Austrāliju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Šeit tomēr jāmin, ka līguma esamība vēl nebūt negarantē to, ka notiesātais automātiski tiks izdots Latvijai. Piemēram, tā tas pierādījies gadījumā ar uzņēmēju Germanu Milušu, kurš 2005. gadā uz pieciem gadiem notiesāts par kukuļošanu Jūrmalas mēra vēlēšanu lietā. Viņš aizbēga uz Krieviju, tagad ieguvis kaimiņvalsts pilsonību un bijušais autotirgonis nu dzīvo cepuri kuldams, nedomājot par to, ka nonāks aiz restēm. Līgumā par izdošanu ar Krieviju teikts, ka, lai izdotu personu otrajai valstij, abām valstīm viņa izdarītais noziegums jāatzīst par nodarījumu par kuru pienākas sods. Bet ar Krieviju jau ir tā kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt.

Mazāk par Milušu paveicās no taisnīgas tiesas bēguļojošai bijušajai Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniecei Ārijai Stabiņai. Pēc piecu gadus ilgas slēpšanās Ēģiptē likumsargi viņu tomēr notvēra uz izdeva Latvijai, kaut arī Latvijai divpusējs līgums par tiesisko sadarbību ar Ēģipti nav noslēgts.

Vairākus kukuļošanā un citos noziegumos aizturētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vārda tiešā nozīmē nocēluši no lidmašīnas trapa.

Tā, piemēram, pērn februārī KNAB kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu arestēja Rīgas lidostā, tikko viņš bija ielidojis no ārzemēm. Tāpat šogad marta sākumā Rīgas lidostā jau ar sakrāmētiem koferiem, lai laistos prom, KNAB aizturēja SIA “Rīgas karte” un “Rīgas satiksmes” amatpersonu Aleksandru Brandavu. 

Tiesa gan, ceturtdienas vakarā tviterī parādījās kāda lietotāja Aigara Freimaņa ieraksts, ka Brandavs todien redzēts, izskāpjam no "AirBaltic" lidmašīnas Madridē. Oficiāla KNAB apstiprinājuma Brandava bēgšanai gan nav. 

Latvija starptautiskā meklēšanā izsludinājusi 349 personas

Valsts policijas sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Gžibovska portālam Jauns.lv pastāstīja: „Personu izdošana saukšanai pie kriminālatbildības vai piespriestā soda izciešanai, kā arī ārvalstīs notiesāto personu izdošana soda izciešanai Latvijā ir Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas piekritībā esošie jautājumi.

No policijas skatu punkta jānorāda, ka meklētie noziedznieki tiek izsludināti teju visās pasaules valstīs, proti gan tajās, kas izmanto Šengenas informācijas sistēmu, gan trešajās valstīs, kas izmanto Interpola piedāvātās personu izsludināšanas iespējas. Latvijai nav noslēgti līgumi ar visām pasaules valstīm, tāpat jāteic, ka visas pasaules valstis nav pievienojušās piemēram Eiropas Padomes 1957.gada izdošanas konvencijai, Padomes ietvarlēmuma par Eiropas apcietinājuma orderi vai kādām citām konvencijām, kur šie jautājumi ir iekļauti, taču tas nebūt nav šķērslis Latvijas Ģenerālprokuratūrai vērsties pie jebkuras pasaules valsts, balstoties uz paritātes principa lūgt aizturētās personas izdošanu.

Attiecībā par noziedznieku skaitu, kas izvairās no kriminālatbildības vai soda izciešanas ārvalstīs, statistika netiek apkopota, to pat nav iespējams apkopot. Jo - ja noziedznieks ir pazudis, vai katrā gadījumā varam secināt, ka viņš slēpjas ārvalstīs? Lielākā daļa tiek aizturēta tepat Latvijā! Otrs moments - ne katra persona tiks meklēta ārvalstīs, jo tas ir atkarīgs no izdarītā nozieguma smaguma. Valsts policija kā kompetentā iestāde noziedznieku starptautiskajā meklēšanā izdošanas nolūkos šobrīd kopumā ir izsludinājusi 349 personas”.

Lembergs jau sēdējis Stūra mājas kazemātos

Šī Stūra mājas kamera kādu laiku bija Aivara Lemberga apartamenti. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Ir vesels lērums valstu, ar kurām Latvijai nav noslēgti līgumi par tiesisko sadarbību un noziedznieku izdošanu. Un tās ir ne tikai mazas pundurvalstis Klusā okeāna salās vai Āfrikas tuksnešos. Ir valstis, kur bēguļojošie, kā dzird, var dzīvot cepuri kuldami. Katrā ziņā Lembergs zina, ko nozīmē sēdēt aiz restēm, un viņam ir motivācija izbēgt no iespējas nokļūt kroņa maizē.

2007. gadā četrus mēnešus Lembergs jau pavadīja aiz restēm. Lielāko daļu no tiem Matīsa cietumā, bet daļu laiku viņš pavadīja arī bēdīgi slavenajos Stūra mājas pagrabos, kur tolaik atradās Latvijas galvenā policijas mītne.

Visai ticams, ka Lembergs centīsies panākt, lai viņam nebūtu jānokļūst aiz restēm. Tostarp viņš var arī bēgt. Tāpēc prokuratūra lūgusi Lembergu aizturēt jau tiesas zālē pēc uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas, lai viņš no taisnīgā soda neizspruktu. Uz kurieni viņš varētu aizsprukt?

Tie varētu būt Apvienotie Arābu Emirāti, kuros, kā dzirdēts, daži Latvijā notiesātie jau slēpjas. Vai Brazīlija, kur patvērumu raduši vairāki narkokurjeri. Tie, kuri nav sariebuši Kremlim, mierīgi var doties uz Krieviju. Ir arī Argentīna, Urugvaja un citas valstis. Pagaidām nav zināms, vai varētu noslēpties arī Anglijas miglā, jo pašlaik nekas nav skaidrs, kas varētu notikt ar starpvaldību līgumiem ar Lielbritāniju pēc Breksita. 

Saistītās ziņas

Prokuratūra bažās par iespējamu bēgšanu lūgs Lembergu apcietināt tiesas zālē 158
Ledusskapji, ventilators, maisiņu gūzma: ko no cietuma iznesa Bemhens, Lembergs un citi arestanti 24
Lembergam pietuvinātas personas mirst brīdi pirms liecību sniegšanas 229

Prokuratūra: “Noziedzniekiem drošu valstu nav”

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore Una Brenča Jauns.lv piebilda:

"Nav tādu valstu, uz kurām varētu doties, lai personai nedraudētu izdošana. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 675. pantu, ja starp valstīm nav līgumisko vai konvencionālo saistību, lūgumu par personas izdošanu var iesniegt, pamatojoties uz savstarpējības principu. Cita lieta, ka tādā gadījumā viss būs atkarīgs no lūguma izpildes valsts gribas. Problemātiskas ir valstis, ko Latvija "de jure" un "de facto" nav atzinusi, bet man ilggadējas pieredzes laikā nav zināms neviens izdošanas gadījums, kur persona būtu apzināti bēgusi uz šīm valstīm".
 
Attiecībā par personu nodošanu/pārņemšanu soda izciešanai Tieslietu ministrija ir noteikta kā centrālā iestāde. Sadarbība ārpus Eiropas Savienības notiek, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1983. gada Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. Eiropas Padomes mājas lapā ir atrodama informācija par valstīm, kas pievienojās minētajai konvencijai. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros tiek piemērots Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām. Īpaši vēršam uzmanību uz to, ka ar valsti, ar kuru nav piemērojama Konvencija vai Padomes Pamatlēmums, sadarbība jautājumā par personu nodošanu soda izciešanai notiek, pamatojoties uz reciprocitātes jeb savstarpējības principa pamata. Šajā gadījumā ar katru valsti sadarbība notiek individuāli”.

Citi šobrīd lasa

Formīgā modele Ešlija Grehema izrāda savas satriecošās formas jaunajā apakšveļas kolekcijā 58
Vai Latvijā iesakņojies mīts, ka lielveikalos nopērkamā gaļa ir pilna ar antibiotikām, ir patiess? 39
Atklājas jaunas detaļas par asinspirti Talsos: Harijs un Marta Astras savus slepkavas labi pazinuši 5
Skatīt visus komentārus

Дочь покойной звезды сериала "Беверли Хиллз-90210" Люка Перри опубликовала трогательное фото с отцом

Родители герцогини Кэтрин близки к банкротству