"Muzikālā banka", pārgājieni un ziemas peldes, jauna latviešu opera un filma: ko darīt 23.un 24.janvārī?
Brīvdienās daudz iespēju gan doties pārgājienos dabā, gan kulturāli laiku pavadīt teātra, kino un koncertzālēs. Nacionālajos parkos ikviens var doties pa pēdām meža zvēriem. Uz kinoekrāniem nonāk jaunā latviešu spēlfilma „Pelnu sanatorija”. Mūzikas mīļiem – ikgadējais simfoniskais lielkoncerts vai „Muzikālā banka”.
Bērniem par prieku Mūzikas akadēmijā izrādīs pirmo latviešu operu bērniem „Sprīdītis”, bet Valmieras teātrī pieaugušie varēs vērot, kad tēvs un dēls vienlaicīgi iemīl vienu un to pašu meiteni.
Nedēļas nogali var arī pārvērst aizraujošā ceļojumā pa izstāžu zālēm, jo tik tiešām ir ko redzēt – Mākslas akadēmijā izstādījušies Francijas jaunie mākslinieki, Mencendorfa namā vēsturi atdzīvina vaska figūras, grezna, bet neuzbāzīga, meitene skatāma galerijā „Jēkabs”, Gaismas pilī mākslinieki no visas pasaules kopā arī Alisi aicina doties uz Brīnumzemi, bet Ogres muzejā talantīgais latviešu modes mākslinieks Arvils Linde sarīkojis zoomorfozu Dvēseļu puteni.
1. Sestdienas pārgājieni: meža zvēri Kocēnos un Mazirbē, ziemas pelde Liepājā, talka Stāmerienē, sinagoga Rēzeknē
Ja sestdien, 23. janvārī, vēlaties izkustēties ārā no mājas un izbaudīt ko interesantu un, iespējams, vēl ko nepieredzētu ir vairākas iespējas:
* Rēzeknē no pulksten 11.00 līdz 15.0 Krāslavas ielā 5 notiks atvērto durvju diena nule restaurētajā unikālajā arhitektūras piemineklī – Zaļajā sinagogā. Interesenti tiks iepazīstināti ar sinagogas vēsturi, projekta norisi un ekspozīciju. Zaļā sinagoga ir vienīgā koka sinagoga Latvijā, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām, tāpēc, veicot restaurācijas darbus, liela uzmanība tika pievērsta tam, lai saglabātu ēkas vēsturisko nozīmi un identitāti. Dienu iepriekš - piektdien, 22. janvārī, pulksten 14.00 notiks restaurētās sinagogas atklāšanas pasākums, kurā būs iespēja arī nobaudīt ebreju tradicionālās virtuves gardumus un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Sīkāk internetā: www.rezekne.lv.
* Ja ne paši gribat izpeldēties jūrā, tad vismaz var pavērot, kā to dara citi. Liepājā, Beberliņu ūdenskrātuvē, 23. janvārī pulksten 12.00 sāksies ziemas peldēšanas atklātais čempionāts „Liepājas VeloRoņa kauss 2016”. Sīkāk internetā: www.veloronis.lv.
* Lai vērotu un izzinātu norises dabā ziemā, sestdien pulksten 12.00 gan Gaujas Nacionālajā parkā - Kocēnu novada dabas izglītības centrā „Vecupītes”, gan Slīteres Nacionālajā parkā - Dundagas pagasta Mazirbes „Siliņos” tiks organizēts ziemas pārgājiens ģimenēm un citiem interesentiem “Pēdas mežā”. Pasākuma ietvaros varēs uzzināt par dzīvniekiem mežā ziemas laikā. Uz pārgājieniem lūgums iepriekš pieteikties (Kocēnos – 29433353 vai pa e-pastu: baiba.livina@daba.gov.lv, Slīterē – 28385025 vai pa e-pastu: andra.ratkevica@daba.gov.lv). Sīkāk internetā: www.daba.gov.lv.
* Savukārt Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs un Stāmerienas pagasta pārvalde visus interesentus un labus darbus padarīt alkstošos 23. janvārī pulksten 10.00 aicina piedalīties talkā, lai sakoptu Stāmerienas ezera krastu un izveidotu divas skatu līnijas no Stāmerienas pils uz Stāmerienas ezeru, kā arī veiktu niedru nopļaušanu gar ezera krastu. Visus čaklos talkot gribētājus, pēc labi padarīta darba, pacienās ar gardām, siltām pusdienām. Tikšanās pie Tūrisma informācijas centra „Stāmeriena". Sīkāk internetā: www.visitgulbene.lv.
Liepājas VeloRoņa kauss 2016
2. „Muzikālās bankas” noslēguma koncerts un apbalvošanas ceremonija Ventspilī
Sestdien, 23. janvārī, olimpiskajā centrā „Ventspils” Latvijas Radio 2 rokmūzikas un popdziesmu aptaujas „Muzikālā banka 2015” apbalvošanas ceremonija un tās ģenerālmēģinājums. Viena no krāšņākā un gaidītākā gada notikuma mūzikas pasaulē ģenerālmēģinājums notiks pulksten 14.00, bet svinīgā ceremonija – pulksten 19.00.
Par dalību apbalvošanas ceremonijā Ventspilī un gada populārākās dziesmas titulu cīnās „Prāta vētra”, Jānis Stībelis, „Astro’n’out”, „The Sound Poets”, Dons, Jauno Jāņu orķestris, „Musiqq”, Aija Andrejeva, Goran Gora, Ivo Fomins, Lauris Reiniks, Sabīne Berezina, Rassell, Mārtiņš Ruskis, Ūdris & Balode, „Dabasu durovys”, Samanta Tīna, „bet bet”, „Otra puse”, Antra Stafecka, „Triana park”, Fēlikss Ķiģelis, Evija Sloka, „Gain Fast”, „On My Way”, “Vecā Toma būda” un “Tumsa”.
Vērtīgāko dziesmu noteiks klausītāji (50%) un īpaša „Muzikālās bankas” ekspertu padome (50%). Šogad ekspertu padomē iesaistījušies profesionāli, ar aptaujas fināla dziesmām nesaistīti mūziķi, kuri ar īpašiem priekšnesumiem kuplinās arī „Muzikālās bankas” apbalvošanas ceremoniju. Šogad ekspertu padomē darbojas latviešu izcelsmes Holivudas komponiste, „Emmy” balvas ieguvēja Lolita Ritmanis, pianists Raimonds Petrausks, komponists, pianists, aranžētājs un producents Jānis Strazds, operdziedātāja Inga Šļubovska, dziedātāja, vokālā pedagoģe Ance Krauze, mūziķis, džeza dziedātājs Daumants Kalniņš, dziedātājs Adrians Kukuvass, etnomuzikologs, mūziķis, komponists Valdis Muktupāvels, TV režisors Arvīds Babris un Radio personība, ilggadējs „Mikrofona aptaujas” veidotājs Gunārs Jākobsons.
Biļešu cenas: uz ģenerālmēģinājumu pulksten 14.00 – 5 eiro, uz vakara koncertu pulksten 19.00 – 8 – 15 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.lr2.lv.
„Muzikālās bankas” noslēgums ceremonija
3. Maksima Gorkija „Zikovi” Valmieras teātrī
Valmieras teātra Apaļajā zālē piektdien, 22. janvārī, pulksten 18.30 pirmizrādi piedzīvos režisora Feliksa Deiča jauniestudējums Maksima Gorkija lugai „Zikovi”. Jauniestudējums tiks izrādīts arī sestdien, 23. janvārī, pulksten 18.30 un svētdien, 24. janvārī, pulksten 13.00.
Pats režisors topošo jauniestudējumu nodēvējis par stāstu par nepieaugušiem bērniem divās daļās, tam pretstatot jautājumu: ko tas vispār nozīmē - būt pieaugušam savās, savu tuvāko un sabiedrības acīs? Luga tika sarakstīta 20. gadsimta sākumā (1912. gadā), un Zikovu dzimtas stāsts risinās laikā, kad visa krievu sabiedrība sirgst ar dziļu depresiju, kas nav ne mazāk aktuāli arī šodienas notikumu kontekstā.
Lugas sižets: Pie Celovaņjevas un viņas meitas Pavlas ierodas sabiedrībā ievērojami un bagāti viesi – kokrūpnieks Antipa Zikovs, viņa māsa Sofja un dēls Mihails. Ierašanās nolūks ir Mihaila un Pavlas precības. Lai gan Mihails vienmēr ir piedzēries, raksta dzeju, strinkšķina uz ģitāras un, tēvaprāt, ir sabiedrībai nekam nederīgs cilvēks, Celovaņjeva par jauno svaini ir sajūsmā – Antipas dēls ir bagāts, turklāt, vienīgais Zikovu dzimtas mantinieks. Tomēr brīdī, kad pats vecais Antipa sāk mest acis uz Pavlu, laika gaitā samilzušais konflikts starp tēvu un dēlu uzņem sāpīgu pagriezienu, vienlaikus viens otram uzdodot un risinot cilvēka mūžseno jautājumu: „Kā būt vienkārši labam cilvēkam?”
Lomās: Tālivaldis Lasmanis, Elīna Vāne, Rihards Jakovels, Inese Ramute, Rūta Dišlere, Imants Strads, Ivo Martinsons, Arnolds Osis un Oskars Morozovs. Valmieras teātrim šis būs otrais „Zikovu” iestudējums. Pirmo reizi to tur 1968. gadā iestudēja Oļģerts Kroders..
Februārī „Zikovi” izrādes paredzētas 9. un 23.februārī. Biļešu cenas: 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv.
4. Pasaku opera bērniem "Sprīdītis"
Ieskandinot savas 20. jubilejas sezonu, Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija „Figaro” aicina jaunos skatītājus un viņu vecākus uz Jāņa Mediņa operu bērniem „Sprīdītis”. Pasaku opera divos cēlienos tiks izrādīta sestdien, 23. janvārī, pulksten 15.00 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
Opera stāstīs par Annas Brigaderes radīto pasaku tēlu - puisēnu Sprīdīti, kurš atstāja mājas un devās pasaulē laimi meklēt, kā viņš piedzīvoja dažādas situācijas, sastapās gan ar dažādiem cilvēkiem, gan fantastiskiem tēliem, taču beigās atskārta, ka nekur nav tik labi kā mājās. Šīs pasaku lugas motīvi un atskārsmes ir labi piemērojamas arī mūsdienu cilvēkam.
Iestudējumā darbosies un pasaku tēlos iejutīsies Mūzikas akadēmijas Vokālas katedras studenti un absolventi. Pie diriģenta pults stāsies Viesturs Gailis. Izrādes režisors ir Uģis Brikmanis, scenogrāfe - Ināra Gauja, bet horeogrāfe - Regīna Kaupuža.
Atzīmējot komponista Jāņa Mediņa 125. dzimšanas dienu, opera „Sprīdītis” savu atdzimšanas pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā vasarā Tērvetē, pasakas autores Annas Brigaderes bērnības zemē. „Sprīdītis” ir ne tikai pirmā latviešu bērnu opera, bet arī tās libreta pamatā ir pirmā latviešu bērnu luga, kuru Anna Brigadere sarakstīja ļoti īsā laikā, un kas pirmizrādi piedzīvoja 1903. gadā Rīgas Latviešu teātrī. Jāzeps Mediņš 1924. gadā nolēma pēc pasakas sižeta uzrakstīt operu un tā pirmizrādi piedzīvoja 1927. gada 22. janvārī Nacionālajā operā.
Biļešu cenas: 5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.jvlma.lv.
Tērvetē pirmizrādi piedzīvo operas „Sprīdītis” jauniestudējums5. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts
Lielajā ģildē sestdien, 23. janvārī, pulksten 19.00 notiks ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. 2005. gadā latviešu simfoniskajai mūzikai apritēja 125 gadi un kopš tā laika katra gada sākumā notiek Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts.
Šogad šis koncerts notiks jau desmito reizi. Tajā piedalīsies visu valsts profesionālo simfoniskie orķestri, tiks atskaņoti latviešu komponistu jaundarbi un latviešu komponistu – jubilāru simfonisko darbi. Programmā: 1. daļa - Kristaps Pētersons (1982) – „Miegs”, simfonija lielam orķestrim (pirmatskaņojums). Izpilda Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (diriģenti Andris Poga un Guntis Kuzma); 2. daļa - Agris Engelmanis (1936 - 2011) – Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, Pēteris Vasks (1946) – Pirmais čellkoncerts (solists Marko Ilonens, Somija). Izpilda Liepājas Simfoniskais orķestris (diriģents Jānis Liepiņš); 3. daļa - Romualds Kalsons (1936) - Fragmenti no operas „Pazudušais dēls”. Izpilda solisti Margarita Vilsone, Mihails Čulpajevs un Krišjānis Norvelis, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris un koris (diriģents Aleksandrs Viļumanis).
Lielkoncerta lielākā intriga saistās ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uznācienu. Orķestri vadīs divi diriģenti - Andris Poga un Guntis Kuzma, pirmatskaņojot Kristapa Pētersona simfoniju lielam orķestrim ar skanīgu un reizē noslēpumainu nosaukumu – „Miegs”.
Biļešu cenas: 7 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latvijaskoncerti.lv.
6. Kara drāma „Pelnu sanatorija” par 1917. gada notikumiem Kurzemē
Uz lielajiem kionoekrāniem šīs nedēļas nogalē sāk demonstrēt Dāvja Sīmaņa veidoto kara drāmu „Pelnu sanatorija” par notikumiem 1917. gadā nomaļā sanatorijā Kurzemē, uz kuru tiek nosūtīts atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs. Tās pirmizrāde Rīgas kinoteātrī „Splendid palace” notiks ceturtdien, 21. janvārī, pulksten 19.00. No piektdienas, 22. janvārī, filmu jau sāk demonstrēt kinoteātros visā Latvijā, tā kā informāciju meklējiet vietējās kinoafišās. „Pelnu sanatorija” sola izsmalcinātu vizuālo rokrakstu un filozofiski ietilpīgu tēmu.
Filmas ideja režisoram radusies nejauši izlasot aprakstu par Romas impērijas dzejnieka izsūtīšanu uz nelielu pilsētu pie Melnās jūras, tur piedzīvoto emocionālo vientulību un vēlmi saprast svešo pasauli ap sevi. Scenāriju Dāvis Sīmanis veidojis kopā ar savu māsu, rakstnieci un publicisti Tabitu Ruzāti, situāciju pārceļot uz nomaļu vietu Latvijā, fiziski un garīgi izpostītā vietā, kur pēc I. Pasaules kara ierodas svešinieks – ārsts.
„Pelnu sanatorija” ir filma, kuras stāsts ir izdomāts, taču balstīts uz vēsturiskiem faktiem. Lai radītu maksimālu vēsturiskās ticamības sajūtu, filma uzņemta reālā vidē Tīreļpurvā un Lazdonas muižā, ļoti lielu uzmanību pievēršot autentiskām detaļām, cilvēku tipāžiem, lietām un citiem filmas rekvizītiem.
Režisors par savu jaunāko filmu saka: „„Pelnu sanatorija” ir vēsturiska drāma, kas atklāj nezināmu I Pasaules kara pusi; stāsts, cik karš var būt nežēlīgs pret tiem, kas aizmirstībā dzīvo noslēgtā lazaretes vidē un kas paši nav spējīgi par sevi parūpēties”. Režisors Dāvis Sīmanis līdz šim vairāk bijis pazīstams kā dokumentālā kino režisors un montāžas režisors, kurš savās filmās centies nojaukt robežu starp dokumentālo un režisora izdomāto pasauli.
Tuvākie seansi kinoteātrī „Splendid palace”: piektdien, 22. janvārī - pulksten 21.30; sestdien, 23. janvārī – 15.00; svētdien, 24. janvārī – 12.30. Biļešu cenas kinoteātrī „Splendid palace” (brīvdienās): 6,50 eiro; skolēniem, studentiem un pensionāriem – 3,50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv.
Filmas „Pelnu sanatorija” treileris7. Izstāžu ceļvedis: Nākotnes atmiņas mākslas akadēmijā, vaska vēsture Mencendorfa namā un Dvēseļu putenis Ogres muzejā
* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) līdz 13. februārim viesosies Francijas galerija „Crous de Paris” (Francija) ar četru jauno Francijas mākslinieku izstādi „Reminiscences futures/Nākotnes atmiņas”. Izstādē eksponēti Saīdias Betajebas, Pjērs O. Brinē, Aleksandras Gujē –Lomas un Šarla Le Jarika darbi. Mākslinieki ir mākslas augstskolu studenti un absolventi, kuru oriģinalitāte un nozīmīgums pēdējo gadu laikā bijis vērojams mākslas galerijā „Crous de Paris”. Jaunie mākslinieki izstādē piedāvā ceļojumu laikā, kurā tiek izgaismotas atmiņas, sagūstīti mirkļi un pētīta nākamība. Sīkāk internetā: www.lma.lv.
* Vecrīgā, Mencendorfa namā (Grēcinieku ielā 18), līdz marta beigām skatāma liela vaska figūru kolekcija - aptuveni četrdesmit darbi, apbrīnojami reālistiskas vēsturisku personību un leģendāru varoņu figūras izstādē „Pasaules vēsture vaska figūrās”. Kā būtu izskatījusies leģendārās gleznas varone Mona Liza vai mākslinieki Leonardo da Vinči un Dali? Kāda auguma bijuši leģendārie vadoņi - Pēteris I vai Napoleons? Vai kādā krāsā acis slavenajām kinozvaigznēm – Džonijam Depam vai Polam Belmondo?! To tagad var uzzināt Mencendorfa namā. Sīkāk internetā: www.mencendorfanams.com.
Pasaules vēsture vaska figūru izstādē
* Vecrīgas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 30. janvārim ir apskatāma gleznotājas Līvas Pakalnes (1982) darbu izstāde, kurā eksponēto gleznu lielākā daļa darbu tapuši 2015. gadā. Izstādei mākslinieci ir iedvesmojusi frāze „Discover the enchanting side of luxury” („Atklāj greznības apburošo pusi”). Gleznu centrālais tēls ir meitene, ko pavada ieturēta, neuzbāzīga greznība – pērles, zelts, luksusa audumi, kuru materialitāti gleznas plaknē māksliniece ir spējusi uzburt teju taustāmā veidā. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.
* Savukārt Gaismas pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, līdz 16. februārim skatāma izstāde „Mūžīgais tējas laiks”, kurā izstādītas 72 mākslinieku no 19 pasaules valstīm mākslinieku ilustrācijas angļu rakstnieka Luisa Kerola grāmatai „Alise Brīnumzemē”. Izstādē pārstāvētie mākslinieki no Eiropas, Āzijas un Amerikas. Latviju ekspozīcijā pārstāv trīs mākslinieki - Anita Paegle, Aleksejs Naumovs un Gundega Muzikante. Ekspozīcijā aplūkojamas arī Latvijas Leļļu teātra izrādei „Alise Brīnumzemē” mākslinieces Rūtas Briedes veidotās lelles un Lienes Pavlovskas radītie scenogrāfijas elementi. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.
* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 13.februārim ir skatāma modes dizainera Arvila Lindes pirmā personālizstāde „Dvēseļu putenis”, ar kuru viņš sevi piesaka gleznu pasaulē. Izstādē redzamie lielformāta darbi tapuši divu gadu laikā un radušies kā mākslinieka tehnisks eksperiments agrāk zīmētas ilustrācijas pārnesot lielformāta gleznu izskatā. Sērijas darbi caur zoomorfoziem tēliem uzdod jautājumus par zemapziņas mežu iemītniekiem, par to, vai zvērs ir gleznā, vai arī tas ir sabiedrības spogulis, kas eksistē vien skatītāja klātbūtnē un mūsu prātos. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.
