foto: Paula Čurkste/LETA
Arestants savu kameru labiekārtot var pieticīgi – personiskās mantas ne vairāk par 30 kilogramiem
Bijušais "Rīgas satiksmes" vadītājs Leons Bemhens cietuma pameta apkrāmējies ar personiskām mantām, tostarp ledusskapi. Vai tik tiešām uz cietumu var iet ar savu personisko saldētavu?
112
2019. gada 1. aprīlis, 06:12

Arestants savu kameru labiekārtot var pieticīgi – personiskās mantas ne vairāk par 30 kilogramiem

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Februāra vidū visu valsti „uzrunāja” kadri, kā kukuļošanā apsūdzētais „Rīgas satiksmes” bijušais vadītājs Leons Bemhens pēc iemaksātās drošības naudas, ar ledusskapi rokās pamet Olaines cietuma slimnīcu. Daudziem radās jautājums – ko tad īsti savās cietuma kamerās drīkst ņemt līdzi un turēt ieslodzītie? Vai tik tiešām viņi savas kameras var iekārtot pēc savas gaumes?

Žurnāls „Likums un Taisnība” skaidroja, kādi noteikumi regulē, ko un cik daudz „no ārpuses” drīkst uz kameru ņemt ieslodzītie? Uz kameru līdzi ņemt ir atļauts ne tikai personiskās lietas, bet arī sadzīves tehniku, grāmatas un pat mūzikas instrumentu. Tomēr ar mantām apaugt viņam nav ļauts. Visas mantības kopējais svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus. Tas nozīmē, ka apcietinātais kamerā nevarēs ne sakrāt pamatīgu bibliotēku, ne arī spēlēt klavieres. Tāpat būs jāapmierinās arī ar kameras visnotaļ pieticīgo apmēbelējumu – savus klubkrēslus un pēļus nāksies atstāt ārpusē. Ieslodzījumu vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Fedorova skaidroja, kā savu kameru drīkst uzlabot aiz restēm nokļuvušais?

- Kādas personiskās mantas ieslodzītais drīkst ņemt līdzi kamerā: ledusskapi, televizoru, gultu, mēbeles, mākslas priekšmetus un tamlīdzīgi...

- Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma V nodaļa noteic apcietināto aprūpi un nodrošinājumu. Minētā likuma 19. panta (apcietināto materiālais nodrošinājums) pirmā daļa noteic, ka apcietinātā uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets, savukārt minētā panta piektā daļa cita starpā noteic, ka kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas. Apcietinātajam nodrošina individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, un viņam nodrošina tīru gultas veļu, nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes.

Savas personīgās mantas kamerā ieslodzītie var sakārtot pēc saviem ieskatiem. Ministru kabineta Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu 4. pielikums noteic, ka apcietinātajam ir tiesības glabāt:

* Šķīvi, bļodiņu, krūzi un karoti.

* Sezonai atbilstošu apģērbu, galvassegu un apavus (viens pāris).

* Apakšveļu, zeķes (divi pāri), cimdus (viens pāris), dvieļus (divi gab., ne lielāki par 50 x 100 cm) un kabatlakatiņus (trīs gab.).

* Istabas un sporta čības (pa vienam pārim).

* Personiskās higiēnas un sadzīvē nepieciešamos priekšmetus: tualetes un saimniecības ziepes, veļas pulveri, šampūnu, sejas un roku krēmus, zobu pastu, zobu suku, mazgāšanās sūkli, ķemmi, ziepju trauku, spoguli (ne lielāks par 20 x 30 cm), drēbju un apavu suku, diegus, šujamadatas, kā arī: sievietēm - dekoratīvo kosmētiku, kas nesatur spirtu, personīgās higiēnas piederumus, matu ieveidošanas ierīces un manikīra piederumus; vīriešiem - kasešu, elektriskais bārdas skujamo aparātu (viens), manikīra šķērītes, krēmu lietošanai pirms un pēc skūšanās.

* Netonētas optiskās brilles, kontaktlēcas, protēzes un ar cietuma ārsta atļauju - medicīniskās preces un zāles lēkmju kupēšanai.

* Rakstāmpapīru, burtnīcas (piecas), zīmuļus, pildspalvas, aploksnes, pastmarkas, avīzes, žurnālus, grāmatas (septiņas) (izņemot literatūru par cīņas sporta veidiem, ieročiem, pornogrāfiju), mācību burtnīcas un grāmatas, vēstules un fotogrāfijas.

* Dokumentus un piezīmes sakarā ar administratīvo lietu, civillietu un krimināllietu, sprieduma kopiju, aktus par glabāšanā nodoto naudu, mantām un vērtslietām, pirkuma čekus un personisko saraksti.

* Tabakas izstrādājumus (cigaretes - 200 gab.), gāzes šķiltavas un sērkociņus.

* Mazgabarīta televizoru (ekrāna izmērs līdz 50 cm pa diagonāli), televizoram pievienojamās videospēles, mazgabarīta ledusskapi un radiouztvērēju.

* Rūpnieciski izgatavoto elektrisko ūdens sildītāju ar automātisku izslēdzēju, elektrisko pagarinātāju (viens) un baterijas.

* Galda un rokas pulksteni.

* Cietuma veikalā iegādātos pārtikas produktus un priekšmetus.

Ar cietuma priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt mūzikas instrumentus; materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai; reliģiskos priekšmetus.

- Vai ieslodzītais var iekārtot kameru pēc saviem ieskatiem? Ja drīkst ņemt līdzi televizoru, tad kādas programmas un no cikiem līdz cikiem var skatīties? Vai var ņemt līdzi datoru, un kā ir ar mēbelēm?

- Datortehnika nav iekļauta atļauto mantu sarakstā, ko apcietinātā persona var glabāt.

Apcietinātajam ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju ir tiesības kamerā dienas kārtībā paredzētajā laikā lietot personisko televizoru un mazgabarīta ledusskapi ar noteikumu, ka apcietinātie/notiesātie sedz televizora un ledusskapja patērētās elektroenerģijas izmaksas atbilstoši Pārvaldes sniegtajam maksas pakalpojumu cenrādim (televizora lietošana (atkarībā no izmēra) – 3,04-5,10 eiro mēnesī, ledusskapis – 3.04 eiro, radio (bez balss ieraksta iespējām) – 2,16 eiro mēnesī – red.). Minētās sadzīves tehnikas izmantošana nav pieļaujama naktsmiera, skaitliskās pārbaudes, darba un mācību laikā. Ja apcietinātais pārkāpj noteikumus, kas reglamentē televizoru, radiouztvērēju vai citu elektroierīču lietošanas kārtību, cietuma administrācija ir tiesīga uz laiku līdz diviem mēnešiem izņemt attiecīgo sadzīves tehniku un nodot to glabāšanā cietuma noliktavā.

Attiecībā uz jautājumu par televīzijas programmu daudzumu un pieejamību kādā konkrētā ieslodzījuma vietā, ir norādāms, ka neviens normatīvais akts nenoteic, kādas TV programmas ieslodzītajām personām būtu nodrošināmas. To daudzums katrā ieslodzījuma vietā ir atšķirīgs. Ieslodzītajiem tiek nodrošināti bezmaksas pieejamie Latvijas nacionālie televīzijas kanāli.

- Kādas lietas apcietinātājam ir kategoriski aizliegts ņemt līdzi kamerā?

- Uz ieslodzījuma vietu ir attiecināms publisko tiesību vispārējs princips – kas ar tiesību normu nav atļauts, tas ir aizliegts.

- Kā viņš tiek sodīts, ja tiek pārkāpti kādi noteikumi?

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 30. panta pirmā daļa noteic, ka par cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus sodus:

* izteikt brīdinājumu;

* atņemt personīgo televizoru vai radiouztvērēju un nodot glabāšanā izmeklēšanas cietuma noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā apcietinātajam;

* izteikt rājienu;

* uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus cietuma veikalā;

* aizliegt kārtējo tikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām;

* uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt telefonsarunas;

* pilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm; nepilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 10 diennaktīm.

- Ja jau Bemhens no apcietinājuma iznāca ar ledusskapi, tad jau kamerā bija arī elektrības pieslēgums? Kādi tur ir komunikācijas pieslēgumi?

- Kameras, kurās uzturas ieslodzītie, ir aprīkotas ar rozetēm.