FOTO: Ar cieņpilniem aplausiem pēdējā gaitā izvada Andreju Žagaru
Simtiem cilvēku, pulcējušies uz Latvijas Nacionālās operas un baleta nama kāpnēm, ar ilgstošiem cieņpilniem aplausiem pēdējā gaitā izvadīja aktieri, režisoru, uzņēmēju un bijušo Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru, kura mūžs izdzisa 2019. gada 26. februārī 60 gadu vecumā.
Andreju Žagaru izvada no viņam tik mīļās Operas
2019. gada 4. martā Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušā aktiera, režisora un uzņēmēja Andreja Žagara. ...
Atvadas no Latvijas kultūras no vienas spilgtākajām zvaigznēm notika Nacionālās operas un baleta Beletāžas zālē 4. martā, pulksten 13. Jau ilgi pirms tam pie operas pulcējās mākslinieki, mūziķi, kultūras, sabiedriskie un politiskie darbinieki, kā arī daudzi citi, lai atdotu cieņu mūžībā aizgājušajam.
Pēdējā gaitā tiek pavadīts Andrejs Žagars
2019. gada 4. martā Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušā aktiera, režisora un uzņēmēja Andreja Žagara.
Atvadu laikā Beletāžas zālē skanēja operas mākslinieku turpat izpildītā klasiskā mūzika, pie aizvērstā šķirsta godasardzē, cits citu nomainot, stāvēja Latvijas Operas un baleta mākslinieki, kā arī aktieri no citiem Latvijas teātriem.
Šķirsts ar Andreja Žagara mirstīgajām atliekām no Baltā nama tika iznests, Latvijas operas korim dziedot, un, klātesošo ilgstošiem aplausiem pavadīts, aizvests uz Rīgas Krematoriju.
Viņsaulē 60 gadu vecumā Žagars aizgāja 26. februārī. 4. martā Latvijas Nacionālās operas un baleta viņš pavadīts pēdējā gaitā. Vispirms no Andreja atvadījās ģimene, tuvinieki un kolēģi, bet pēcāk Beletāžas zālē viņu pieminēt varēja arī citi Žagara talanta cienītāji.
Žagars dzimis 1958.gada 16.oktobrī. No 1996. līdz 2013.gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017.gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai", kurā bija arī valdes loceklis.
Cilvēki ierodas uz Andreja Žagara bēru mielastu
Viņsaulē 60 gadu vecumā Žagars aizgāja 26. februārī. 4. martā Latvijas Nacionālās operas un baleta viņš pavadīts pēdējā gaitā.
1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.
Dailes teātrī Žagars atveidojis Donu Pītersu Viljama Šekspīra izrādē "Liela brēka, maza vilna", Merkucio izrādē "Romeo un Džuljeta", Florindo Aretuzi izrādē "Divu kungu kalps", Ērmani "Vella kalpos", Zostēviņu izrādē "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" u.c.
Tāpat Dailes teātrī Žagars iestudējis izrādes "Trīs māsas" un "Ziloņa dziesma", bet LNOB - "Lucia di Lammermoor", "Jevgeņijs Oņegins", "Dons Žuans", "Karmena", "Traviata" u.c. Žagars iestudējis izrādes Honkongas, Krasnojarskas, Lietuvas, Boloņas un Budapeštas operās, Turcijas Valsts operas un baleta teātrī, Prāgas un Slovākijas Nacionālajos teātros, kā arī citviet.
Savas karjeras laikā Žagars filmējies arī daudzās Rīgas kinostudijas filmās, tostarp Rolanda Kalniņa uzņemtajā kinolentē "Akmeņainais ceļš" (1983), Aloīza Brenča "Ilgais ceļš kāpās" (1981), Arvīda Krieva "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987), kā arī Annas Vidulejas "Homo Novus" (2018).
Andrejs Žagars (1958 - 2019)
Žagars 2001.gadā saņēma Francijas Nacionālā Goda Leģiona medaļu "Médaille du Commandeur de la Légion d'honneur", bet 2002.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. Tāpat Žagars 2006.gadā saņēmis Nīderlandes karaļnama ordeni, 2011.gadā - starptautisko prēmiju "Baltijas zvaigzne" par humanitāro sakaru attīstību un stiprināšanu Baltijas reģiona valstīs, kā arī Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu. Savukārt 2012.gadā Žagaram piešķirts Igaunijas prezidenta apbalvojums - trešās šķiras Māras zemes krusts. Kādreizējais Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs 2010.gadā Žagaram piešķīra Draudzības ordeni par kultūras saikņu stiprināšanu starp Krieviju un Latviju.
2016.gadā viņš nodibināja Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fondu, kura mērķis ir veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Tāpat Žagars darbojas kā mākslinieciskais vadītājs fondā "Baltijas muzikālās sezonas", kas uzsācis darbību 2017.gadā. Bijis arī biedrības "Laiks kultūrai" biedrs un iesaistījies Latvijas Nacionālās operas fonda darbā.
Uzņēmējdarbību Žagars uzsāka 1993.gadā, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā "Osiris" un "Deco bārs". Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA "Animus", "Momento", "Symposium", "Grēniņš" un "Anno 2012".
