Identificēti "Baigā gada" upuri, kuri tika noslepkavoti un aprakti kopējā kapā Ulbrokā
Okupācijas muzeja pētnieki identificējuši astoņas līdz šim nezināmas personas, kas tika nogalinātas 1941.gada februārī, bet martā tika apraktas kopējā upuru kapā Ulbrokā, informēja muzejā.
Vēsturniece Inese Dreimane, strādājot projektā "Stūra māja" un pētot Latvijas Valsts arhīvā esošās 1940.gadā arestēto personu izmeklēšanas lietas, secinājusi, ka šīs astoņas noslepkavotās personas ir Eduards Verners Anerauds (1897), Efraims Gorons (1910), Pēteris Ļaksa-Timinskis (1913), Pēteris Melbārdis (1892), Izraels Paļickis (1911), Jānis Priedītis (1897), Jānis Arnolds Stālmanis (1913) un Aleksandrs Veinbergs (1884).
""Baigajā gadā" no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam Latvijā notika ne vien padomju okupācijas režīma īstenota valsts varas maiņa, īpašumu nacionalizācija, patiesu un iedomātu pretinieku aresti un deportācijas, bet arī padomju okupācijas režīma sankcionētas "oficiālas" slepkavības. Vismaz 186 Latvijas iedzīvotājiem čekisti Rīgā izpildīja nāves sodu," uzsvēra muzejā.
Pēc padomju karaspēka bēgšanas un vācu okupācijas spēku ienākšanas 1941.gada jūlijā Latvijas iedzīvotāji šo upuru apbedījumus atrada Baltezerā, Babītē un Dreiliņos. Pēc trim gadiem tika atrasta vēl viena šāda vieta. 1944.gada 27.aprīlī Stopiņu pagastā, Ulbrokas mežniecības apgaitā tika atrastas bedres ar nošautiem cilvēkiem. Kopumā no četrām bedrēm izcēla 23 nogalinātu cilvēku mirstīgās atliekas. 11 personas atpazina ekshumācijas laikā, jo nogalināto apģērbu kabatās atradās dokumenti vai salasāmi spriedumu noraksti.
Līdz 1944.gada 8.jūlijam tika atpazīti vēl četri cilvēki. Tomēr astoņu upuru personības palika nenoskaidrotas. 1944.gada 3.maijā visus nogalinātos apbedīja Rīgas Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā. Ģenerālis Kārlis Goppers, Latvijas skautu prezidents, kurš bija viens no atpazītajiem čekas upuriem, tika guldīts Brāļu kapos 6.maijā.
Līdz šim bija zināms, ka kopējā kapā Ulbrokā atradās Goppers (1876), Jānis Bergmanis (1900), Alberts Bļodnieks (1904), Arveds Laane (1916), Ernests Ošs-Oše (1882), Antons Pacevičs (1901), Jāzeps Pošeiko (1897), Arnolds Smala (1912), Jāzeps Stoļers (1903), Valfrīds Vanks (1888), Zenons Vjaksa (1904), Viktors Kopilovs (1904), Kārlis Prauls (1895), Artūrs Salnājs (1904) un Jevgeņijs Simonovs (1896).
