Masu histērija bez pamata? Bērnus daudzviet pasaulē “WhatsApp” un "Youtube" mudinot uz pašnāvību “spēlītēm”
Lielbritānijas medijos atkal parādījušās ziņas par kārtējo bērniem bīstamo “spēlīti”, kura tiek izplatīta ar saziņas lietotnes “WhatsApp” palīdzību. Tā dēvētais “Momo challenge”, saskaņā ar avotiem, kuri sakās ar to saskārušies, aicina bērnu uz dažādiem bīstamiem izaicinājumiem, draudot ar nāvi nepakļaušanās gadījumā. Taču līdz šim atbildīgajiem valstu dienestiem nav izdevies sasaistīt nevienu traģisku gadījumu ar ļaunprātību, kura klejo mobilajos telefonos.
Lai arī moderno tehnoloģiju un īpaši viedierīču pieejamībai ir savi neapstrīdami plusi, par ikdienas saziņas ērtībām, kuras baudām, bieži vien maksājam ar privātās informācijas drošību.
Īpaši aizdomāties par to, vai ir vērts ļaut bērnam bez īpašas uzraudzības rosīties internetā, liek šausmu stāsti par teju neticami ļaunu saziņas lietotnēs bāzētu “spēlīšu” eksistenci, kuru galvenais mērķis, vismaz no pirmā acu uzmetiena, šķiet, ir likt bērnam riskēt ar savu veselību un dzīvību.
Informācija par “Momo challenge” tīmeklī parādījusies jau 2018. gadā, taču šomēnes draudīgas ziņas par “WhatsApp” lietotnē it kā klejojošo bīstamo izaicinājumu kopumu, kas tiek sūtīta bērniem, atkārtoti parādījušās Īrijā un Ziemeļīrijā.
Par to, cita starpā, raksta arī Īrijas latviešiem veidotā ziņu vietne “Baltic-ireland.ie”, brīdinot, ka “spēle” kļūst arvien populārāka bērnu un pusaudžu vidū, kā arī aicinot vecākus stingri uzraudzīt saturu, kuram atvases piekļūst mobilo telefonu, planšetu un datoru ekrānos. Tiek minēts, ka “Momo challenge” sastopams arī populārajā video krātuvē “Youtube”. Brīdinājumus un padomus, kā pasargāt savu ģimeni, sniedz arī vietējie kiberdrošības eksperti.
Atbildīgie dienesti aicina neļauties panikai
Taču, lai arī cik draudīgs pēc aprakstiem būtu “Momo challenge”, neviens medijs līdz šim nav spējis citēt kaut vienu gadījumu, kurā skaidri pierādīts, ka bērns būtu cietis, ietekmējoties no izaicinājumiem, kuri, kā noprotams, ir šīs interneta “spēlītes” pamatā.
Gluži pretēji – gan Lielbritānijas atbildīgie dienesti, gan arī kiberdrošības speciālisti un Latvijas Valsts policijas norāda, ka gluži kā ar līdzīgo Krievijas un Ukrainas interneta fenomenu “Zilais valis”, par kura apdraudējumu bažījās arī Latvijā, brēka par “Momo challenge” izvērtusies lielāka nekā pierādījumi par šādu potenciāli ļaunu interneta dīvainību reālo kaitējumu sabiedrībai. Drošības speciālistiem ir savas teorijas par to, kas tad varētu būt “Momo challenge”.
Lielbritānijā bāzētā bērnu aizsardzības un labdarības organizācija “NSPCC” sarunā ar “Theguardian.com” paudusi, ka līdz šim brīdim nav identificēts neviens tieši vai netieši ar “Momo challenge” saistīts gadījums, kurā būtu cietis bērns vai pusaudzis.
Organizācija norāda, ka lielākais ļaunums esot satrauktu vecāku pārspīlētā reakcija uz sociālajos tīklos un ziņu portālos izplatītajiem vēstījumiem, kuros tiek uzsvērta interneta saziņas “spēlītes” radītā postaža bez jebkādiem konkrētiem pierādījumiem.
“Šādu stāstu izplatīšana gan var novest pie tā, ka par tiem uzzina viegli iespaidojami cilvēki, kas attiecīgi var kļūt par īsto problēmu un pamatu satraukumam,” britu medijam pauda NSPCC pārstāve.
Līdzīgus secinājumus izdarījis arī Lielbritānijas droša interneta centrs, publiski pielīdzinot nepamatotus briesmu stāstus par “Momo challenge” viltus ziņām. Arī ietekmīgā sociālā tīkla “Youtube” vadība ir apstiprinājusi, ka līdz šim nav izdevies atrast nekādas pazīmes, ka tīmekļa vietnē izplatītos šī interneta ļaunprātība.
“Gribot izdarīt labu, brīdinot par šīm lietām, panākam vien to, ka bērnu un pusaudžu interese un informētība par to pieaug,” portālam “Theguardian.com” pauda centra pārstāvis Kats Tremlets.
Viņa apgalvojumus apstiprina arī “Google trends” dati, kas liecina, ka pēc “Momo challenge” stāstu parādīšanās medijos, pieaudzis šo frāzi saturošo meklējumu skaits “Google” interneta meklētājā.
Dati par 2018. gada vasaru:
Dati par 2019. gada februāra beigām:
Ko darīt, ja bērns tomēr ziņo, ka redzējis “Momo”?
Latvijas Drošāka interneta centrs Jauns.lv pauda, ka par šo fenomenu bijis zināms jau 2018. gada vasarā, kad citi Eiropas drošāka interneta centri aktualizēja šo problēmu.
Centrs uzskata, šis esot kārtējais mēģinājums radīt haosu un masu histēriju sociālajos tīklos un medijos, kā rezultātā iespējama pelnīšana uz “klikšķiem”.
Ticama esot arī versija, ka “WhatsApp” izplatītais saturs, kas biedē bērnus, esot kādu jauniešu roku darbs ar domu tādējādi izklaidēties.
“Mēs apzināti neizstrādājām informatīvus materiālus, lai neradītu situāciju, kad ar mērķi pasargāt izdarām pretējo, jo veicinām bērniem nepiemērotas un kaitīgas informācijas izplatību. Gadījumos, kad semināros un nodarbībās skolās vecāki, pedagogi un bērni uzdeva jautājumus par “Momo”, mēs sniedzām padomus – kā būtu jārīkojas. Redzot kādā tempā Latvijas interneta telpā izplatās spekulācijas un nepatiesi apgalvojumi un reaģējot uz pēdējo nedēļu laikā pastiprināto interesi, savā “Facebook” lapā esam ievietojuši ziņu ar padomiem vecākiem,” informēja centra vadītāja Maija Katkovska.
Latvijas Drošāka interneta centra padomi vecākiem, kuru bērns stāsta, ka ir redzējis “Momo”:
• Nomieriniet bērnu, sakot, ka “Momo” nav īsts, tas naktī neatnāks un neko nenodarīs. “Momo” nav spēle – tie ir ar dažādām programmām izveidoti attēli, video un rīki, kas radīti ar mērķi nobiedēt bērnus, panākt, ka pēc iespējas vairāk cilvēki par to runā.
• Uz ierīcēm, ko izmanto bērni, ieslēdziet “YouTube” ierobežoto režīmu (angliski: restricted mode). Tā tiks ierobežota iespēja, ka jūsu bērns nejauši saskarsies ar vardarbīga satura video. “WhatsApp” bloķējiet tos kontaktus, kas bērniem ir sūtījuši vardarbīgo saturu, un ziņojiet par šiem attēliem. Citās sociālo tīklu platformās ziņojiet tīklu administrācijai par vardarbīga satura attēliem un video, lai tie tiktu dzēsti. “Google” meklētājprogrammā pie iestatījumiem ieslēdziet drošu meklēšanu (angliski: safe search).
• Aiciniet bērnu jums izstāstīt, kur tieši viņš ir saskāries ar vardarbīgo saturu. Ziņojiet mums par vietām, attēliem, video, kur ir šāds saturs. Ziņot varat, izmantojot mūsu mobilo lietotni “Drošs internets”, mājaslapā “Drossinternets.lv” vai uz: zinojumi@drossinternets.lv.
“Ja vecāki jūt, ka bērns ir satraukts, ka nevar naktīs aizmigt, jo ir nobijies no tā, ko redzējis, tad ir jāiesaista psihologs, kas palīdzēs bērnam tikt galā ar trauksmi un pārvarēt bailes,” mudina centra pārstāve.
Viņa arī piebilst, ka līdz šim Latvijas Drošāka interneta centrs nav saņēmis nevienu ziņojumu par to, ka augstākminētajos kanālos un veidot būtu izteikti draudi kādam konkrētam bērnam.
Par drošību jāspēj gādāt vecākiem
Interesējoties par kaitniecisko fenomenu, Jauns.lv sazinājās arī ar Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu.
Arī policijā norāda, ka līdz šim nav identificēts it neviens gadījums, kurā “Momo challenge” būtu saistāms ar kādu traģisku incidentu bērnu vidū.
VP pārstāvis pauda, ka “Momo challenge” un tā radītais satraukums gan izgaismo vājās vietas mūsu sociālajā sistēmā: “Vecākiem ir nepieciešams nodibināt pilnvērtīgu kontaktu ar saviem bērniem, un saprast, ko tieši viņi dara internetā. Vecāki šajā gadījumā ir drošības spilvens.”
Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks piebilda, ka šobrīd nevienam neesot precīzi zināms, no kurienes un kādu tieši iemeslu dēļ rodas šādas potenciāli kaitnieciskas interneta savādības, jo lielākā daļa informācijas par tām ir “baumu līmenī”.
Taču bailes, kas ar katru šādu ziņu rodas sabiedrībā esot neproporcionālas un nesamērojamas ar reālo situāciju.
Kā sava veida pozitīvais aspekts šādiem periodiskiem, biedējošiem fenomeniem internetā esot sabiedrības pieaugošā ieinteresētība pārrunāt un stiprināt bērnu drošību internetā, kas, neskatoties uz iepriekšminēto “spēlīšu” patieso dabu, tik un tā ir aktuāls jautājums.
