Rīdzinieks Hāpsalas ielā bezcerīgi cenšas panākt mājas remontu: "Plaisas sienās izpūš visu siltumu"

Sarunā ar portālu Jauns.lv vīrietis izstāstīja, ka ar malku apkurināmajā dzīvoklī panākt ilgstošu siltumu esot teju neiespējami. “Ārpusē ir ļoti labi redzams, ka namu klāj lielas plaisas. Tās ir pietiekami plašas, lai vējš izpūstu visu siltumu. Gāju uz domi, pie apsaimniekotāja, taču bez rezultātiem,” sarunā situāciju īsi un vispārīgi aprakstīja Aleksandrs. Vīrietis arī izstāsta, ka logu remonts (nama kāpņutelpā pērn esot bijis plānots uzstādīt PVC logus) arīdzan līdz šim nav veikts.

Remontdarbu aptuvenās izmaksas – 3500 eiro

Kā noskaidrojās, Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvalde pārsūtījusi Aleksandra sūdzības par namu atbildīgajam uzņēmumam SIA “Rīgas Namu Pārvaldnieks” (RNP), un tas pēcāk sniedzis atbildi.

Atbildē, kura Aleksandram izsūtīta 2018. gada 5. martā, RNP pirmkārt norāda, ka namā, kuram neesot centrālās apkures, par gaisa temperatūru telpās ir atbildīgs katra dzīvokļa īpašnieks. Nama fasādes apmetuma tehniskais stāvoklis esot izvērtēts, un nama uzturēšanas darba plānā ir iekļauts arī remonta piedāvājums – šāds fasādes remonts bez dekoratīviem elementiem izmaksātu ap 3500 eiro.

Taču būtiski ir tas, ka, saskaņā ar likumdošanu un darbības principiem, RNP spēj īstenot šādus remontus vien tad, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par to steidzamību un nodrošinājusi labošanas darbiem nepieciešamo finansējumu.

Atkārtotā vēstulē, kura atsūtīta vīrietim pagājušā gada 25. aprīlī, RNP vēlreiz norāda, ka nama iemītniekiem nepieciešams sanākt un vienoties par to, ka tieši fasādes remonti ir prioritāte, kā arī sniedz skaidrojumus, kā šāds lēmums pieņemams un kur jāvēršas pēc tam.

Darbus bremzē paši dzīvokļa īpašnieki

Uz jautājumu, vai viņš ir pārrunājis savu problēmu ar nama dzīvokļu īpašniekiem, vīrietis atbildēja noraidoši, piebilstot arī, ka nekādas šāda veida sapulces starp kaimiņiem nenotiekot. Tā vietā dzīvokļa īpašnieks norādīja, ka vēlas uzzināt par citām iespējām risināt situāciju.

Jauns.lv vērsās pie RNP, lūdzot skaidrot situāciju ar namu Hāpsalas ielā un jautājot, vai pastāv iespēja, ka starp nama dzīvokļu īpašniekiem varētu nepastāvēt dzīvokļu īpašnieku kopība.

RNP atbildē norādīja, ka situācija, kad nama dzīvokļu īpašnieki neiesaistās nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, neesot pareiza un citu risinājumu, kā savlaicīgi panākt nama remontēšanu neesot. “Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv neatkarīgi no organizētības pakāpes. Protams, kopības, kas regulāri sanāk kopsapulcēs un lemj par sava īpašuma stāvokli, remontdarbu prioritāro secību, uzkrājuma apjomu un citiem ar sava īpašuma uzturēšanu saistītiem jautājumiem, ir daudz efektīvākas par tām, kas nepieņem nekādus lēmumus. Ja dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši citādi, remontdarbu plāns tiek piedāvāts no pārvaldnieka puses, tas attiecas arī uz uzkrājuma apjomu,” norādīja RNP preses sekretārs Krists Leiškalns.

RNP arī informēja, ka nama dzīvokļu īpašnieku rēķinos redzams, ka tie veic ikmēneša iemaksas remontdarbu uzkrājuma fondā, taču, ņemot vērā, to apjomu, uzkrājums veidojas salīdzinoši gausi attiecībā pret ēkai nepieciešamajiem remontdarbiem, kas norādīti remontdarbu plānā.

“Pērn, gada otrajā pusē, dzīvokļu īpašniekiem tika nosūtīts remontdarbu plāna projekts, kura plānoto remontdarbu apstiprināšana vai noraidīšana bija iesniedzama līdz 2018. gada 27. novembrim. Šobrīd fasādes remonts plānā atrodas 4. pozīcijā,” piebilda RNP pārstāvis, atkārtoti atgādinot, ka, lai varētu uzsākt nama fasādes remontus, dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams pieņemt kopības lēmumu par konkrētā remontdarba prioritātes maiņu un finanšu avotu. Saskaņā ar RNP plāniem pret šo namu, šobrīd prioritārs ir jumta remonts un nesošo sienu stāvokļa uzlabošana.

RNP sasauks kopsapulci

Savukārt, skaidrojot situāciju ar nenotikušo logu maiņu, RNP pauda, ka tā ir aizkavējusies nevis atcelta. Lai risinātu problēmas ar namu, RNP marta sākumā plāno sasaukt kopsapulci un tajā runāt ar dzīvokļu īpašniekiem par ēkas tehnisko stāvokli un iespējamajiem risinājumiem. “Analizējot ēkas tehnisko stāvokli kopumā, jāsaka, ka mājai nepieciešama ir kompleksa renovācija. Savukārt, ja runājam par plaisu gala sienā, apsekojot ēku no ārpuses, plaisas vizuāli nav redzamas. Ēkas fasāde kopumā ir neapmierinošā stāvoklī, taču nav avārijas stāvoklī,” papildus skaidroja RNP pārstāvis.