Ģenerālprokurors sūrojas, ka Latvijā ilgstoši trūkst politiskā atbalsta sīko zādzību dekriminalizācijai
Latvijā kopš 2005.gada nav politiska atbalsta sīko zādzību dekriminalizācijai vai tamlīdzīgiem risinājumiem, līdz ar to tiesībsargājošo iestāžu darbs netiek atslogots, šodien gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers vērsa uzmanību, ka policija, prokuratūra un tiesa arvien turpina tērēt savus resursus neliela apmērā zādzību, krāpšanu un piesavināšanās izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Jautājums par šo noziegumu "kaut daļēju dekriminalizāciju" ir pārrunāts daudzkārt, taču risinājuma joprojām nav, turklāt no nākamā gada Latvijā tiek atcelts administratīvais arests, uzsvēra Kalnmeiers.
"Tas, vai mēs kaut kādu daļu dekriminalizējam, tiesībsargājošām iestādēm ir jāanalizē sadarbībā ar parlamentu. Šis jautājums nav izkustējies no vietas kopš 2005.gada, jo nav politiskā atbalsta," norādīja Kalnmeiers.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka nav runa tikai par sīko zādzību dekriminalizāciju, bet arī par, piemēram, tādu noziegumu kā avārijas izraisīšanu, kur cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi. Daudzās valstīs par šādu nodarījumu kriminālatbildību nepiemēro.
Patlaban Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Latvijā pārsvarā par šādu nodarījumu cietumsods netiek piemērots, norādīja ģenerālprokurors.
"Ja nepieciešams atslogot policijas darbu, tad šis ceļš ir ejams. Ja neviens neko nedarīs un nebūs politiska atbalsta, tad risinājumu nebūs," paziņoja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors ar šādu paziņojumu nācis klajā dienā, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņojis par finanšu sektora uzraudzības reformu.
Cita starpā Kariņš norādīja, ka ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Tāpat Ministru prezidents ir uzdevis ministriem sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavot un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, it īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
