Meteorologi par dīvainajām sniega bumbām Zemgalē: "Nekas tāds iepriekš nav redzēts"

LVMĢC no zemgaliešiem saņēmis ziņas par šo dīvaino un reto parādību. Vides un meteoroloģijas centra pārstāvis Oskars Zvirbulis portālam Jauns.lv pavēstīja: „Antra Pāne no Staļģenes mums atsūtījusi ārkārtīgi retas fotogrāfijas, kurās iemūžināta aina pēc puteņa Staļģenē - vējš veļ sniega bumbas. Pievēlis, pilnu pagalmu un pļavu. Nekas tāds iepriekš nav redzēts. Arī viņas vecāki neatceras ko tādu redzējuši”.

LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka sniega veltņi jeb sniega ruļļi ir reta dabas parādība, kas veidojas specifiskos apstākļos. Nepieciešams plāns mīksta sniega slānis, kas atrodas virs cietāka slāņa (virsmas - pakusušas, bet pēc tam atkal sasalušas sniega virsmas, sērsnas), bet ar to nav cieši saistīts, kā arī jābūt atbilstošiem citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem: vēja virzienam un stiprumam (pietiekami spēcīgs vējš, kas sniegu varētu velt uz priekšu), gaisa temperatūrai un mitrumam:
„Pūšot vējam, tas izkustina sniega pārslas, kas pārvietojoties salīp ar citām un iesākas ruļļa veidošanās. Biežāk šī dabas parādība tiek novērota uz slīpām virsmām, kur to veicina gravitācija. Atsevišķos gadījumos uz pietiekami slīpas virsmas šādi ruļļi var veidoties arī bez vēja palīdzības - tos var izraisīt, piemēram, no koku zariem krītošs sniegs. Šādi sniega ruļļi var tikt novēroti arī uz slīpām jumtu virsmām. Publicētajos attēlos sniega ruļļi ir vienlaidu veidojumi, bet tie var būt arī ar tukšu vidu”.

Jauns.lv jau rakstīja, ka uz klaja laika bija savēlušās lielas sniega pikas apmēram 30 cm diametrā, kas aiz sevis bija atstājušas sliedes. Vietējais iedzīvotājs Didzis Čipens „Facebook” rakstīja: „ Lai šādas, dabas radītas, sniega pikas rastos, vienlaicīgi nepieciešams sakrist daudz apstākļiem. Zemei jābūt klātai ar sniegu, pie kura nepielīp svaigi krītošais, ļoti lipīgais sniegs - kā šajā gadījumā - sērsna. Gaisa temperatūrai jābūt ap nulli. Jāpūš spēcīgam, gar zemi plūstošam, vējam, vismaz 12 m/s, kurš neatrauj sniegu no zemes, bet sāk to ripināt. Šādi sniega veltņi var izveidoties pārsteidzoši lieli. Katram sniega rullim ir palicis izsekojums - sava veida ceļš, kas norāda ceļojuma trajektoriju. Tie izveidojās līdz 30 cm lieli. Tā kā veltņa centrā, pikai, uzsākot velties, sniegs ir irdens un neblīvs, tad bieži vien veltņi ir ar caurumu vidū”.