Butaforija bez efekta - tik skaudra aina paveras ģeogrāfiskā pētījumā par skolu reformu
Skolu tīkla sakārtošanas procesā iepriekš veiktas butaforiskas reformas, tādu viedokli trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā pauda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Komisijas sēdē, kurā diskutēja par optimālu skolu tīklu, pārmests, ka skolu tīkla optimizācijas darbi pretēji solītajam nav nesuši nepieciešamo finansiālo ietaupījumu, ko varētu novirzīt pedagogu atalgojumam.
Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā "Jāņa sēta" iepriekš veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolas tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas "uz papīra".
"64 skolas reformētas, iegūti tikai 1,4 miljoni eiro. Protams, tas nav nekas. Es esmu iepazinies ar to, kādas bija reformas - tās bija reformas "uz papīra". 64 butaforiskas reformas veiktas - protams, ka tām nebija nekāda ekonomiska efekta," teica Turlajs.
Viņš pauda, ka sabiedrībai beidzot ir jāpastāsta, cik realitātē izmaksā viena skolēna izglītošana katrā konkrētā skolā, skaidrojot, ka reālās izmaksas var atšķirties pat vairākas reizes.
Kā ziņots, pēc IZM pasūtījuma veiktajā pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" cita starpā secināts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.
Pētījumā, kurš tika prezentēts 2017.gada nogalē, norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori toreiz pauda pārliecību, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
