Kuldīdznieki protestē: klaiņojošos dzīvniekus nogādā Saldū nonāvēšanai, taču par patversmē paņemtu kaķi vēl jāmaksā
Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka „pilsēta ar dvēseli” – Kuldīga pazaudējusi dvēseli, pilsētā izķerot klaiņojošus kaķus un suņus, un viņus nogādājot nonāvēšanai Saldus dzīvnieku patversmē. Savākti simtiem pilsētnieku parakstu zem protesta vēstules pašvaldībai, karsti strīdi notiek gan pašvaldības kabinetos, gan vietējā presē.
11. februārī Kuldīgas domē sasaukta īpaša sanāksme, kurā spriedīs par klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu pilsētā un viņu tālāko likteni.
Pilsēta ar dvēseli zaudē dvēseli
Biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāve Gita Grantiņa „Facebook” par Saldus patversmē nogādātajiem kaķiem raksta: „Varu droši teikt, ka visu šo kaķu liktenis ir TIKAI UN VIENĪGI mūsu - sabiedrības rokās!
Visi viņi tika noķerti pēc Kuldīgas pašvaldības pavēles. Viss jau būtu labi, ja vien mērķis būtu nedaudz augstāks par egoistisku, pašmērķu realizāciju no pašvaldības puses. Pavēle ir - NEATGRIEZT ATPAKAĻ! Kuldīga - pilsēta ar dvēseli ir TIKAI tukši, maldinoši vārdi. Tur valda atklāta cietsirdība pret dzīvniekiem.
Visi noķertie minči no Kuldīgas un Kuldīgas pagastiem ir rocīgi un mīļi. Neskatoties uz to, LAIKS UZ DZĪVI ŠAJĀ DZĪVĒ viņiem ir stipri ierobežots- septiņas dienas. P.S. - pie kaķa adopcijas šajā gadījumā jārēķinās, ka patversme prasa 50 eiro”.
Te jāpiebilst, ka teju visas Latvijas dzīvnieku patversmes par dzīvnieka adopciju lūdz jeb prasa ziedojumu, jo dzīvnieka uzturēšana patversmē izmaksā ievērojamu naudas summu – ne tikai uzturēšanu, bet arī vakcinācija, sterilizācija, atblusošana. Šī ziedojuma summa parasti ir no 25 līdz 50 eiro.
Jau pusotru gadu Kuldīgā izķerties četrkājaiņi tiek nogādāti nevis Kuldīgas patversmē „Mīļās ķepiņas”, bet gan Saldus dzīvnieku patversmē „Oposums”, jo tas pēc pašvaldības vadītājas Ingas Bērziņas vārdiem izmaksā uz pusi lētāk.
Pašvaldība rīko lielo sapulci par suņiem un kaķiem
Kuldīgas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Duļbinsksa Jauns.lv pastāstīja: „11. februārī Kuldīgas novada pašvaldībā notiks sanāksme par turpmāko rīcību ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kurā aicināti piedalīties veterinārārsti, pašvaldības speciālisti, pašvaldības policijas pārstāvji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un citas ieinteresētās personas.
Ministru kabineta noteikumu „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 50. punktā rakstīts: “Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu”. Diemžēl ir cilvēki, kuri to neievēro, tāpēc daļa dzīvnieku klaiņo.
Likumdošana pašvaldībai uzdod organizēt klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un nogādāšanu Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētā dzīvnieku patversmē, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Kuldīgas novada pašvaldība iepirkuma rezultātā ir noslēgusi līgumu ar Aivaru Celitānu, kurš veic dzīvnieku ķeršanu, un SIA „Oposums” Saldus dzīvnieku patversmi. Dzīvnieku ķērājs strādā tikai saskaņā ar Kuldīgas novada pašvaldības policijā reģistrētajiem iedzīvotāju ziņojumiem. 2018. gadā pašvaldības policijā reģistrēti 355 zvani par dzīvnieku jautājumiem. Salīdzinājumam – 2016. gadā reģistrēti 107 zvani par šādu tēmu, tādējādi var secināt, ka iedzīvotāju aktivitātei, ziņojot par klaiņojošiem dzīvniekiem, ir tendence pieaugt.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku SOS” pārstāves Baiba Petere un Andra Hartmane nogādāja pašvaldībā iesniegumu, ko parakstījuši 602 cilvēki un kurā iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar pašvaldības lēmumu Kuldīgas novadā noķertos bezsaimnieka dzīvniekus nogādāt Saldus patversmē. Petere tikšanās laikā arī iesniedza biedrības piedāvājumu sadarboties, organizējot „noķer–sterilizē–atlaid” programmu, kā arī izteica gatavību līdzdarboties turpmākajās diskusijās un klaiņojošo dzīvnieku jautājuma risināšanā.
Desmit kaķi, kuri šobrīd atrodas Saldus patversmē un kuri turp tika aizvesti pēc konkrētu iedzīvotāju zvaniem, kas reģistrēti pašvaldības policijas žurnālā, tiks sterilizēti un nogādāti atpakaļ vidē, no kuras tie nākuši, vai arī pie adoptētājiem. Petere pastāstīja, ka ar biedrības starpniecību adoptētāji pieteikušies sešiem kaķiem.
Pašvaldības policijā biedrības pārstāvēm bija iespējams iepazīties un pārliecināties par to, kāda informācija par noķertajiem klaiņojošajiem dzīvniekiem tiek uzglabāta policijas reģistros”.
Kaķa noķeršana izmaksā 15-25 eiro, suņa – 25-50 eiro
Par klaiņojošo četrkājaiņu likteni „pilsētā ar dvēseli” vairākkārtīgi arī rakstījis vietējais laikraksts „Kurzemnieks”. Piemēram, janvāra beigās kāda kuldīdzniece aicināja pašvaldību izvērtēt, vai klaiņojošu dzīvnieku ķeršana novadā atbilst ētikas normām. Sieviete uzskatīja, ka tā nav. Domes pārstāve Duļbinska atbildēja, ka atsauksmes par dzīvnieku ķērāja darbu ir labas un peļņas nolūkā neviens tos uz patversmi nevar aizvest. Bet dzīvnieku ķērājs Aivars Celitāns atzina, ka no nepatiesām runām par viņa darbu jau paguris – viņš to darot pēc labākās sirdsapziņas.
Jau pirms gada Kuldīgas pašvaldība iedzīvotājus aicināja pievērst uzmanību mājas dzīvnieku turēšanai un pašvaldības izdevumā rakstīja: „Kuldīgas novada pašvaldības policija turpmākajos mēnešos pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, vai suņu saimnieki ir izpildījuši noteiktās prasības par suņu čipēšanu un reģistrēšanu. Tāpat atgādinām, ka īpašniekiem ir jāgādā par to, lai dzīvnieki brīvi neklaiņotu apkārt. Diemžēl joprojām ne visi suņu un kaķu saimnieki ir pietiekami atbildīgi un izprot, ka nedrīkst ļaut dzīvniekam brīvi klaiņot apkārt savā vaļā. Pašvaldībai atbilstoši likumdošanai jānodrošina novada teritorijā klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana un nogādāšana patversmē, kā arī bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšana un utilizācija”.
Pēc dzīvnieku atvešanas uz Saldus patversmi, sociālajos tīklos un patversmes mājaslapā ievieto dzīvnieku fotogrāfijas un divas nedēļas, kā paredzēts likumā, meklē tiem saimnieku. Ja to neizdodas atrast, dzīvnieks nonāk patversmes īpašumā. Ja dzīvnieks ir vecs un slims, to var aizmidzināt, bet jaunus dzīvniekus patversmē parasti neaizmidzina.
Domes vides speciāliste Dace Jansone vietējā laikrakstā informēja: „Suņa uzturēšana patversmē 14 dienas izmaksā 70 eiro bez PVN, kaķa – 42 eiro. Ja ir kucēns līdz trim mēnešiem, tad maksājam 42 eiro, bet par kaķēnu – 14. Kaķa noķeršana darbdienā darba laikā maksā 15 eiro, bet ārpus darba laika – 25 eiro. Suņa noķeršana attiecīgi 25 un 50 eiro. Par transportu tiek maksāti 40 centi par kilometru.
Patversmē nonāk arī čipēti suņi
Daudzi kuldīdznieki pauduši arī neapmierinātību, ka Saldus patversmē nonākuši arī čibēti suņi, kuriem tur nebūtu jānonāk, bet kuri būtu jāatdod saimniekam. Pāris tādu gadījumu ir bijuši, nenoliedz patversmes un pašvaldības darbinieki.
Pirms gada patversmes vadītājs atzina: „Jā, tāds gadījums bijis. Pēc likuma visiem suņiem jābūt čipētiem un tādiem līdz mums nemaz nevajadzētu nonākt. Visticamāk, ķērājs nemācēja čipu nolasīt – tādas kļūdas var gadīties. Šajā gadījumā īpašniecei par suni nebija patversmei jāmaksā”.
Arī pērnā gada novembrī patversme ziņoja: „Maza auguma, ļoti draudzīga kucīte tika veiksmīgi izglābta pēc ugunsgrēka Kuldīgā, Pārventā. Kucīte ir krietni gados, čipēta, bet diemžēl čips nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra bāzē. Pagaidām suņu meitenīte uzturas dzīvnieku patversmē”.
Ja saimnieku neatrod, četrkājaino mīluli pēc divām nedēļām var eitanizēt
Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, visiem mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem atgādina, ka viņu pienākumos ietilpst gan rūpes par dzīvnieka veselību un labturību, gan arī pienākums nodrošināt suņa apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra datu bāzē:
„Latvijā diemžēl joprojām daudz suņu un kaķu – dažādu iemeslu pēc - nonāk dzīvnieku patversmēs. Daļa tur nonākušo ir klaiņojoši mājas dzīvnieki, kuru izķeršanu organizē vietējā pašvaldība. Visiem pašvaldības teritorijā klaiņojošiem noķertajiem mājas dzīvniekiem ir jānonāk PVD reģistrētās dzīvnieku patversmēs.
Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu veic dzīvnieku ķērāji, ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Pēc tam kad notvertais dzīvnieks ir nonācis dzīvnieku patversmē, patversmes īpašniekam, pamatojoties uz dzīvnieka identifikācijas datiem (čipa) ir jānosaka dzīvnieka īpašnieks un nekavējoties jāsazinās ar to, lai pēc iespējas ātrāk mīlulis atgrieztos mājās. Ja nav iespējams noteikt dzīvnieka saimnieku, patversmes īpašniekam ir jānodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka saimnieka meklēšana, ievietojot informāciju par dzīvnieku plašsaziņas līdzekļos. Ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka saimnieku, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, paturēt patversmē, nodot turēšanā citai patversmei vai arī eitanazēt to”.
