Dažs labs dzīvo no pabalstiem: nepārvēlētajiem deputātiem ar jauna darba atrašanu diez ko nesokas
13. Saeimā nav pārvēlēti 66 iepriekšējās Saeimas deputāti. Daudzi no viņiem saņēma ne tikai iespaidīgas kompensācijas par zaudēto darbu, bet arī tagad saņem bezdarbnieka pabalstus un nemaz jaunu darbu nesteidz meklēt. Portāls Jauns.lv vairākiem bijušajiem tautas kalpiem jautāja, kā viņiem tagad sokas? Izrādās, ka daļa no viņiem joprojām vienkārši vaļojas.
Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") tagad pilnvērtīgi nodarbojas ar mediķa praksi. Augusts Brigmanis(ZZS) arī pēc neievēlēšanas Saeimā turpina politiķa darbu savā partijā. Arī bijušais Tukuma mērs Juris Šulcs ir ne tikai pensionārs, bet arī vada partiju „Tukuma pilsētai un novadam” un darbojas „Jaunajā Vienotībā”. Citi, kā, piemēram, Ints Dālderis kļūstot par finanšu ministra Jāņa Reira padomnieku, atradis nodarbošanos jaunās valdības struktūrās. Vecākie kalpi devušies pensijā. Bet Jauns.lv interesējās, ar ko nodarbojas eksdeputāti, par kuru jauno nodarbi līdz šim nekas nav dzirdēts.
No kādreizējā Latvijas kompartijas līdera Alfrēda Rubika diviem dēliem – Artūra un Raimonda, šajā Saeimā vairs nav iekļuvis Raimonds Rubiks („Saskaņa”). Vaicāts, ko tagad dara, viņš teic, ka joprojām ir darba meklējumos: „Esmu reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs. Vēlos atrast darbu vai nu transporta vai tūrisma jomā, bet pagaidām nav sanācis, piemēram, nav apmierinājusi piedāvātā samaksa. Pašreiz darbu meklēju, ceru, ka izdosies”. Te jāteic, ka Rubikam nav nekāda īpašā izglītība. Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā anketā rakstīts, ka viņam ir tikai vidējā izglītība.
Savukārt partijas „No sirds Latvijai” līdere un bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba vispār nevēlējās atklāt, ar ko pašlaik nodarbojas, vien nosakot: „Atliksim šo sarunu”. Nerunātnīgs bija arī Kārlis Seržants (ZZS), bet tas vairāk saistīts ar māņticību – kamēr viss nav simtprocentīgi sarunāts, nodomus nevarot atklāt: „Pagaidām nodarbojos ar mājas darbiem. Doma par to, ar ko nodarboties, ir, bet kādos virzienos šobrīd neko neteikšu. Kamēr neesmu iekārtojies, plānus neatklāšu”.
Daudz atklātāks bija reiz no Reģionu apvienības ievēlētais, katastrofu medicīnas speciālists Mārtiņš Šics, kurš portālam Jauns.lv sacīja: „Jau savulaik teicu, ka varu būt pašpietiekošs pensionārs ar normālu, labu pensiju. Tagad meklēju vienu otru sabiedrisko aktivitāti, Latvijas Olimpiskā komiteja mani rekomendēja darbam nacionālajā Antidopinga komisijā. Iznāk pastrādāt ar dopinga lietu pārkāpējiem, jau esmu novadījis vairākas sēdes. Esmu veiksmīgi atgriezies pašpietakamā dzīvē. Paldies Dievam, ka bija gandrīz 6000 eiro liela kompensācija nepārvēlētiem deputātiem, līdz ar to varēju iegādāties labu datoru. Man ir četri mazbērni. Sevišķi neraujos uz aktīviem darba meklējumiem, var vairāk sev pievērst uzmanību, kolēģi no partijas gatavojas Eiroparlamenta vēlēšanām, uz ko es nepretendēju. Skatos, kur braukt, ko apceļot. Ļoti daudz draugu un ģimenei atņemtais tagad varētu būt atpakaļ”.
Savukārt viens no iepriekšējā Saeimā ievēlētajiem jaunākajiem deputātiem, cīnītājs par latgalisko Juris Viļums (Reģionu apvienība) no Dagdas puses vēl nopietni nav domājis par savu turpmāko nodarbošanos. Viņš Jauns.lv teica: „Neesmu jaunu darbu atradis, un godīgi sakot – pagaidām arī īpaši neesmu meklējis. Izbaudu iespēju pabūt vairāk kopā ar dēlu. Pamazām skatos par jaunām iespējām, bet nesteidzos. Domāju, ka uz pavasari kaut kam nopietnāk ķeršos klāt. Pagaidām esmu iesaistīts vairākos sabiedriskos projektos, biedrībās un kā brīvprātīgais cenšos palīdzēt dažādos sociālos projektos. Pagaidām nesteidzos – septiņi gadi nostrādāti visu laiku bez pārtraukumiem...”
Savukārt Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība) Jauns.lv lielās, ka pirmajā mēnesī pēc darba atstāšanas Jēkaba ielas namā pilnvērtīgi varējis pabūt kopā ar savu sešgadīgo dēlu. Pirms tam viņu mājās praktiski neesot redzējuši, bet, ja tā bija, tad kā aizņemtu politiķi ar tālruni vai planšeti rokās. “Tagad esam iemācījušies lasīt. Līdz tam burtus jau pazinām, bet nemācējām tos kopā salikt – izlasīt visu pasaku. Tagad to varam. Augustā dēlam jau būs septiņi gadi un nu mēs esam gatavi skolai,” lepni par savām ābečnieka gaitām saka Smiltēns. Bet nu, laikam, pasaku lasīšanai vairs nevarēs atvēlēt tik daudz laika, jo atkal nāksies iekuģot politikas jomā – jāuzņemas Reģionu apvienības vadīšana un jāgatavojas Eiroparlamenta vēlēšanām.
