Sabiedrisko mediju likumam ārkārtīgi daudz priekšlikumu. Kaimiņš komentē, ko tas nozīmē
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam iesniegts 141 priekšlikums, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pavēstīja tās priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Kaimiņš prognozēja, ka likumprojekta tapšanas gaitā būšot daudz lobistu, kas nāks un piedāvās savu redzējumu par to, kā būtu jāizskatās likumam. "Nāks un staigās pa Saeimu, runās pa kaktiem," teica Kaimiņš. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka katram deputātam būtu būtiski saprast, kas stāv aiz katra no priekšlikumiem.
Saņemtos priekšlikumus likumam Juridiskais birojs iedalījis deviņos blokos.
Pirmais priekšlikumu bloks saistīts ar sabiedriskā medija kvantitatīvo skaitu, proti, tas nozīmētu izšķiršanos par to, vai esošais sabiedrisko mediju skaits ir saglabājams, vai arī tas būtu kādā veidā jāmaina. Nākamā priekšlikumu grupa saistīta ar ierosmēm, kas paredz diskusiju par to, vai sabiedriskie mediji ir kapitālsabiedrības, kas pieder sabiedrisko mediju padomei, vai tās ir valsts kapitālsabiedrības.
Deputāti diskutēs arī par priekšlikumiem, kas skar kapitālsabiedrību statusa piemērošanu sabiedriskajiem medijiem, kā arī to, vai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējo kārtību par kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu. Virkne priekšlikumu paredz izvērst diskusiju par to, kas ietilpst sabiedriskajā pasūtījumā, kā arī kādi varētu būt sabiedrisko mediju finansējuma modeļi, lai nodrošinātu pietiekamu finansiālo bāzi un neatkarību.
Iecerēts vērtēt arī priekšlikumus, kas saistīti ar mediju ombudu, kā arī valodas lietojumu.
Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) uzsvēra, ka, viņasprāt, diskusija būtu jāsāk ar to, kā nodrošināt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, savukārt Kaimiņa ieskatā primāri risināmais jautājums ir saistīts ar sabiedriskā pasūtīja definēšanu.
Kā ziņots, minētais likumprojekts 13.Saeimai "palicis mantojumā" no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule skaidroja, ka likumprojekts risina pretrunu, kas radusies, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) vienlaikus gan pārvaldot sabiedriskos medijus, gan arī uzraugot nozari kopumā.
Likumprojekta paredz izveidot atvasinātu publisku personu, neatkarīgu institūciju - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas nodrošinās sabiedrisko mediju pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu. Likumprojekta kopējais mērķis ir sabiedrisko mediju stiprināšana. Tajā pirmo reizi tiks iezīmēta sabiedrisko mediju īpašā loma un nozīme, risinot arī iekšējās un ārējās pārvaldības materiāli, piebilda Zeimule.
