Atkritumu savācēji tagad par Koļegovu pauž neglaimojošu viedokli

"Latvijas Zaļā fonda" izpilddirektore Solveiga Grīsle norādīja, ka turpmāk vides sektoram valstī jātiek pārvaldītam mūsdienīgi, ieviešot vienlīdzīgu konkurenci, tādejādi veicinot spēju sasniegt Eiropas mērķus atkritumu apsaimniekošanā.

Uzņēmumam iepriekš bijušas šaubas, ka VVD līdzšinējās ģenerāldirektores Ingas Koļegovas vadībā tiecies uz šādiem darbības principiem. "Mums jau iepriekš nav bijis skaidrs, kā valstī nozīmīgu amatu var ieņemt krimināllietā apsūdzēta persona, līdz ar to ministra lēmums mums ir saprotams," pauda Grīsle.

Savukārt uzņēmuma "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka VVD pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski aktivizējis darbu, lai sakārtotu un stingrāk uzraudzītu atkritumu apsaimniekošanas un ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu darbību, taču joprojām ir problēmas, kas nozarē ir saglabājušās, un tās pamatā ir saistītas ar preventīvo darbu noziedzīgu un krāpniecisku atkritumu apsaimniekošanas darījumu izskaušanā un apturēšanā.

"Tas attiecas gan uz riepu apsaimniekošanu, gan arī citām atkritumu apsaimniekošanas jomām, kur būtu nepieciešama vēl aktīvāka VVD cīņa un vēršanās pret apšaubāmiem darījumiem un to īstenotājiem," norādīja Simanovičs.

Tāpat viņš pauda, ka jāceļ VVD kapacitāte funkciju veikšanai, jāuzlabo arī sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām valsts institūcijām, lai savlaicīgi identificētu nodokļu nemaksātājus. Tāpat, pēc Simanoviča domām, VVD noteikti jāuzlabo sadarbība ar citu valstu uzraugošajām institūcijām, jo visbiežāk pārkāpumi tiek veikti dažādos pārrobežu darījumos, kuriem izsekot ir daudz grūtāk. Kā risinājumus šīm problēmām uzņēmuma pārstāvis saskata nosacījumus, pie kādiem nelegālā vai fiktīvā darbībā pieķerti uzņēmumi un to amatpersonas vismaz noteiktu laiku nedrīkstētu darboties nozarē.

Tāpat Simanovičs uzskata, ka normatīvajā regulējumā jāizvērtē iespēja ieviest normas par pienākumu atbildības sistēmas organizācijām vākt izlietotos iepakojums arī no mājsaimniecībām, piedaloties infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Šobrīd to dara tikai atsevišķi tirgus dalībnieki, norādīja uzņēmuma pārstāvis.

"Eco Baltia grupas" pārstāvis norādīja, ka galvenajam mērķim jābūt aprites ekonomikas principu "iedzīvināšanai" Latvijā, kas balstītos gan sakārtotā nozares regulējumā, kas vērsts uz modernu atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes modeļa izveidi, gan kvalitatīvā nozares kontrolē un uzraudzībā. "Tāpēc VVD vadītājam ir ļoti liela loma un atbildība, nosakot gan prioritātes, gan arī sekojot līdzi, lai uzraudzība un kontrole tiktu nodrošināta augstā līmenī," uzsvēra Simanovičs.

Savukārt Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse aģentūrai LETA pauda, ka ir svarīgi, lai, mainoties VVD vadītājam, dienesta komanda turpinātu jau iesākto ieceru realizāciju.

Viņa skaidroja, ka LRAA līdzšinējā sadarbība ar VVD Koļegovas vadībā riepu apsaimniekošanas jomā ir vērtējama atzinīgi. "VVD jau iepriekš ir izrādījis vēlmi un iniciatīvu risināt samilzušas problēmas riepu apsaimniekošanas jomā, kā arī veicis konkrētus soļus riepu pārstrādes uzraudzības nodrošināšanā," norādīja Lūse.

Kā ziņots, no šodienas savu amatu atstās līdzšinējā VVD ģenerāldirektore Koļegova, aģentūru LETA informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aģentūrai LETA pauda, ka Koļegovas aiziešana no amata ir gan viņas, gan civildienesta interesēs. Ministram pirmdien bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās - gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu, teica Pūce.

"Domāju, ka šobrīd būtu lieki pārspriest VVD iepriekšējo darbību. Koncentrēšos uz jauna vadītāja atrašanu un to, kā uzlabot iestādes darbu, lai tā turpinātu vēl labāk kalpot Latvijai," piebilda Pūce.

Pūce minēja, ka pastāv divi varianti - izvēlēties VVD vadītāju atklātā konkursā vai jauno vadītāju iecelt rotācijas kārtībā, atrodot to civildienestā. Lēmums par konkrēto variantu tikšot pieņemts tuvākajās dienās.

Līdz jaunā vadītāja apstiprināšanai amatā, VVD ģenerāldirektora pienākumus pildīs līdzšinējā dienesta vadītājas vietniece Aina Stašāne.

Jau vēstīts, ka pirms nepilnas nedēļas, stājoties ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka "viņam ir jautājumi Koļegovai" par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.