Nacionālās drošības komisija nespēj strādāt

Kopš 13.Saeimas sanākšanas novembra sākumā notikušas pāris Nacionālās drošības komisijas sēdes, kurās valsts noslēpumi nav stāstīti. Pirmajā sēdē par priekšsēdētāju ievēlēja bijušo Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Nacionālās drošības komisijai ir slepenākā no Saeimas komisijām. Zināms ka tā notiek reizi nedēļā - trešdienās, plkst.12.00, taču netiek izziņota darba kārtība un sēžu zāle. Komisijai jāīsteno parlamentārā kontrole pār specdienestiem. Komisijas locekļiem ir jāsaņem speciāla atļauja. Pagaidām pielaide darbam ar valsts noslēpumu ir Kučinskim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un viņas biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV). Taču četri jaunie deputāti pielaides vēl gaida. Un kamēr vismaz vienam tāda nebūs piešķirta, komisijas sēdes nevarēs notikt.

Zem lielas jautājuma zīmes ir deputāta Jura Juraša (JKP) nākotne ne tikai komisijā, bet Saeimā vispār. Ģenerālprokuratūra prasa viņu izdot kriminālvajāšanai, jo viņš, strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, esot izpaudis valsts noslēpumu, paziņojot, ka viņu mēģinājuši piekukuļot. Lietu pret Jurašu 2017.gadā izbeidza, bet tad atjaunoja.

Jurašs pats to skaidro ar politiskiem motīviem: "Ir vēl kāds apstāklis, kas varētu būt motivējis kriminālprocesa atjaunošanu un apsūdzības celšanu. Izbeigts process nevar kalpot par instrumentu pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas vai neizsniegšanas jautājumā."

Ja deputāti piekritīs Jurašu izdot kriminālvajāšanai, tad Saeimas darbā viņš nevarēs piedalīties. Ja deputāti nostāsies Juraša pusē, tad viņu vienalga varētu nelaist klāt valsts noslēpumiem.

Cits Nacionālās drošības komisijas loceklis Aldis Gobzems (KPV LV) pielaides saņemšanas iespēju ošņājis Satversmes aizsardzības birojā (SAB), izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādē, kas lemj par speciālajām atļaujām. Pērn, kad valdības veidošanu uzņēmās Gobzems, SAB paziņoja, ka Gobzema dzīves gaitas vēl jāpapēta. Tādēļ Gobzems saticies ar SAB priekšnieka vietnieku Andi Freimani.

"Par mani pārbaude vēl notiek, esmu pēc savas iniciatīvas bijis SAB, un SAB nespēj atrast neko, ko es būtu izdarījis ļaunu Latvijas tautai un valstij. Man pielaide būs, tas tikai laika jautājums," pārliecināts Gobzems.

Pielaidi darbam ar valsts noslēpumu pagaidām nav saņēmis Valērijs Agešins, “Saskaņas” deleģētais pārstāvis Nacionālajā drošības komisijā. Arī viņš nešaubās, ka pielaidi iegūs: "Iepriekš visus 15 gadus, kamēr strādāju parlamentā, pielaide man ir bijusi vienmēr, izņemot pēdējo gadu, kad es strādāju pašvaldībā opozīcijā, Tur nekāda pielaide nebija nepieciešama. Tagad es šo pielaidi gatavojos atjaunot, visi dokumenti ir iesniegti. Kas attiecas uz pārbaudēm, ņemot vērā, ka ievēlēts liels deputātu skaits pirmo reizi, pieļauju, ka pārbaudes varētu notikt krietni ilgāk."

Arī apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts ieilgušo procesu saista ar to, daudzi deputāti drošības iestādēm pirms tam nav bijuši pazīstami. Pavļutam pašam speciālā atļauja bijusi līdz pat ievēlēšanai Saeimā, jo viņš strādājis par ārlietu ministra ārštata padomnieku. Ja pielaides izvērtēšana ieilgs, tad viņaprāt Nacionālās drošības komisijā varētu izskatīt jautājumus, kas neskar valsts noslēpumu.

"Ja situācija tuvākā laikā nerisināsies, tad es rosināšu nākt kopā un runāt par to, par ko var runāt," saka Pavļuts.

Komisijas vadītājs Kučinskis gan uzskata, ka akūta nepieciešamība sasaukt komisijas sēdes pašlaik nav bijusi. "Šobrīd es varu teikt, ka viss ir kārtībā. Premjers ir informēts par visu, un nepieciešamības gadījumā es būtu kādu satraukumu paudis un sasaucis sēdi ar vai bez pielaidēm. Šobrīd tāda nepieciešamība nav," apgalvo Kučinskis. Likums prasa trīs mēnešu laikā izdomāt, vai kādam drīkst vai nedrīkst piešķirt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Trīs mēneši būs pagājuši februārī. Termiņu gan var pagarināt vēl uz trim mēnešiem, to pamatojot.