Rinkēvičs Latvijas divpusējās attiecības ar vairākām Eiropas valstīm vērtē kā labas
Latvijas divpusējās attiecības ar vairākām Eiropas valstīm ir labas un pat teicamas, tikšanās laikā ar nerezidējošajiem vēstniekiem Latvijā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs Rīgā šodien tikās ar nerezidējošajiem vēstniekiem Latvijā, lai Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure gadadienas priekšvakarā, pārrunātu aktuālos divpusējos un starptautiskās politikas jautājumos, tostarp jautājumus par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Triju jūru iniciatīvu, Tuvo Austrumu miera procesu, kiberdrošības jautājumus un krīzi Venecuēlā.
Tikšanās sākumā ārlietu ministrs informēja par jaunā Ministru kabineta darbības prioritātēm un galvenajiem Latvijas ārlietu dienesta uzdevumiem 2019.gadā.
Ministrs pauda gandarījumu, ka attiecības starp Latviju un Rumāniju ir vērtējamas kā labas visos līmeņos, jo īpaši parlamentāro kontaktu veidošanā, ekonomisko un kultūras saišu stiprināšanā. Rinkēvičs apsveica Rumāniju ar sekmīgi uzsākto ES Padomes prezidentūras darbu.
Tāpat ārlietu ministrs pauda gandarījumu par Latvijas un Bulgārijas labajām divpusējām attiecībām, kurām vēl ir liels izaugsmes potenciāls. Ministrs izteica pateicību Bulgārijai par sekmīgi aizvadīto ES Padomes prezidentūras laiku.
Savukārt politisko dialogu starp Latviju un Horvātiju ministrs raksturoja kā intensīvas un apsveica Horvātiju ar gatavošanos ES Padomes prezidentūrai 2020. gada pirmajā pusē.
Rinkēvičs pauda pārliecību, ka attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu ir ļoti labas. "Esam pagodināti un gandarīti par notikušo pāvesta Franciska vizīti Latvijā pagājušā gada 24.septembrī. Tā bija vēsturiska vizīte, ar lielu simbolisku nozīmi," uzsvēra ministrs. Rinkēvičs izteica pateicību Svētā Krēsla nuncijam par lielo ieguldījumu pāvesta vizītes sagatavošanā.
Latvijas ārlietu ministrs arī pauda nostāju, ka starp Latviju un Luksemburgu ir teicamas divpusējās attiecības un intensīvs politiskais dialogs visos līmeņos, kā arī cieša sadarbība ES un NATO ietvaros. Ministrs arī izteica cerību, ka šogad Latviju apciemos Luksemburgas lielhercogs Anrī, kas tādējādi būs papildu stimuls aktivizēt ekonomisko sadarbību un attīstīt kopējus sadarbības projektus starp abām valstīm.
Ministrs atzinīgi vērtēja Latvijas un Austrijas aktīvo divpusējo sadarbību un pauda apbrīnu par vēstniecības lielo pienesumu abu valstu attiecībās, strādājot tik ierobežotā kapacitātē.
Ārlietu ministrs pauda gandarījumu par draudzīgajām attiecībām ar Slovēniju un pateicās par Slovēnijas karavīru dalību NATO kaujas grupā Latvijā.
"Latvija vēlas intensificēt politisko dialogu ar Armēniju, attīstīt nozaru ministriju sadarbību un parlamentāros kontaktus. Ekonomiskās sadarbības potenciāls pagaidām ir nepietiekami izmantots. Mēs atzinīgi vērtējam pērnā gada decembrī Armēnijā notikušo parlamenta vēlēšanu procesu. Ceram, ka Armēnijā drīzumā tiks oficiāli apstiprināta valdība, kas turpinās reformu procesu tieslietu, pretkorupcijas, labas pārvaldības un ekonomikas jomās, kā arī strādās pie ES-Armēnijas Visaptveroša un pastiprināta partnerības nolīguma ieviešanas," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Tāpat Latvija augsti vērtē politisko dialogu ar Vjetnamu. Kārtējais apliecinājums pozitīvām un konstruktīvām attiecībām bija 2018.gada 12.jūnijā Hanojā noturētās politiskās konsultācijas starp Latvijas un Vjetnamas Ārlietu ministrijām. "Lai turpinātu aktīvu viedokļu apmaiņu un dialogu, aicinām Vjetnamas pusi noturēt politiskās konsultācijas Rīgā šogad," sacīja ministrs.
Ārlietu ministrs pauda Latvijas interesi attīstīt politisko dialogu un ekonomisko sadarbību ar Tadžikistānu, īpaši tranzīta, loģistikas un transporta nozarēs.
"Esam ieinteresēti divpusējās politiskās sadarbības padziļināšanā ar Palestīnu. Mēs atzinīgi vērtējam sekmīgo sadarbību ar Palestīnas misiju Helsinkos un vēstnieka, Palestīnas misijas vadītāja Taisīra Aladžūrī ieguldījumu divpusējo attiecību attīstīšanā," akcentēja ministrs.
Viņš pauda gandarījumu par Latvijas un Marokas divpusējām attiecībām un izteica vēlmi paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību pārtikas un kokapstrādes jomā.
Runājot par situāciju Afganistānā, Rinkēvičs pauda atbalstu Afganistānas valdības centieniem nodrošināt valstī ilgtermiņa drošību, stabilitāti un attīstību, kā arī panākt Talibāna iesaistīšanu politiskajā dialogā. Latvija uzskata, ka miera procesam jānorit tā, lai tas stiprinātu demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskuma principus, kā arī neapdraudētu līdz šim sasniegto izglītības sistēmas un valsts institūciju stiprināšanā.
Tāpat Rinkēvičs pauda Latvijas interesi tirdzniecisko attiecību paplašināšanā un diversificēšanā ar Saūda Arābiju, kā arī attīstīt divpusējo politisko dialogu, rīkojot politiskās konsultācijas.
Tikšanās laikā ministrs aicināja Namībiju noslēgt Saprašanās memorandu par politiskajām konsultācijām starp Latviju un Namībiju, lai efektīvi definētu kopīgu interešu jomas.
Ar ārlietu ministru tikās nerezidējošie vēstnieki Latvijā no Armēnijas, Afganistānas, Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Svētā Krēsla, Luksemburgas, Namībijas, Saūda Arābijas, Slovēnijas, Vjetnamas, Tadžikistānas, Palestīnas, Horvātijas un Marokas.
