Dzeltenajās vestēs vairāk policistu nekā protestētāju: atskats uz demonstrāciju pie Saeimas

Visupirms jāteic, ka vēl neilgi pirms mītiņa vienīgie ar dzeltenām vestēm mugurā bija policisti, kuri, spītējot šodienas salam, gādāja par drošību protesta akcijas vietā.

Virs galvām bija pacelti labi ja pāris plakāti, no kuriem vienam bija divi vēstījumi: nepieļaut, ka Veselības ministres amatā nonāk tam virzītā Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) un beigt kritizēt Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Pati protesta akcijas idejas autore – kāda latviešu izcelsmes Nīderlandē dzīvojoša veikala darbiniece vārdā Mārīte de Bruin – protesta norises vietā nebija sastopama.

Francijas grautiņu simbols pie mums modē neienāk

Lai arī “Facebook” grupā “Latvijas tautas demonstrācija” vairāku dienu garumā pirms 22. janvāra tika apspriesta daudzpusīga protesta organizācija, sākot ar dzeltenu vestu izsniegšanu, ārpus Rīgas dzīvojošu protestētāju transportēšanu uz galvaspilsētas centru, brīvprātīgo apsardzes kordona nodrošināšanu un citām lietām, realitātē Francijas vardarbīgo protestu simbolu – dzelteno, atstarojošo vesti – bija uzģērbuši vien daži atnākušie.

Iepriekš gan tika ziņots, ka apdrukas tekstu protestētājiem un dzeltenajām vestēm apņēmusies izveidot firma “Apdrukas bode”, kuras īpašnieks Vilnis Vecmanis Jauns.lv pauda: “Klients ienāca ar savu vesti – palūdza apdrukāt, apdrukāju. To var izdarīt jebkurā apdrukas vietā. Tas, ka ielika “Facebook” un sanāca, ka pareklamēja – paldies. [Mana] politiskā pārliecība – jā, es balsoju par pārmaiņām”.

Virs galvām paceļas plakāti "Latvijas krievu savienības" stilā

Protesta sākumā kāds gados jauns vīrietis teica īsu uzrunu, pēc kuras starp protestētājiem pēkšņi parādījās KPV LV sākotnējais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Vienu no partijas redzamākajām figūrām acumirklī ielenca gan protestētāji, gan žurnālisti un Gobzems, ik pa laikam pasmaidot un pasniedzot roku uz visām pusēm, aicināja nepadoties.

Protestētāju vidū vienā brīdī iemaldījās arī politiķis Valdis Kalnozols (ZZS), acumirklī izpelnoties sanākušo cilvēku kritiku.

Viņam par aizmigšanu pie darba galda, kas savulaik tika iemūžināta un publicēta internetā, aizrādīja kāds kungs, sakot, ka viņu par gulēšanu darba laikā atlaida, kamēr Kalnozols, redz, turpinot vien strādāt.

Pēc kāda laika protestētājiem pievienojās kāda iepriekš neredzēta cilvēku grupa ar plakātiem latviešu un krievu valodā.

To dizains ļoti atgādināja vēl nesenajos Tatjanas Ždanokas vadītās “Latvijas krievu savienības” protestos izmantotos plakātus.

Ieraugot konkrēto cilvēku grupiņu, sarosījās policija, mēģinot noskaidrot, kurš ir atbildīgs par šo cilvēku organizēšanu, un izlemt, vai ļaut viņiem palikt.

Kā iepriekšējās dienās sociālajos tīklos, sekojot šīs protesta akcijas organizēšanai, novēroja Jauns.lv, vairāki cilvēki, kuri pauda gatavību piedalīties 22. janvāra “dzelteno vestu” protesta akcijā, vienlaikus norādīja, ka būtu obligāti jānodalās no “Ždanokas cilvēkiem”, ja tādi ierastos.

Pēc neilgas sarunas starp kādu no grupas pārstāvjiem un policiju, šiem cilvēkiem tomēr atļauts palikt protesta laukumā.

Nu jau labu laiku pie Saeimas izritināti un pacelti vairāki plakāti, kuros galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai.

Uz viena no plakātiem rakstīts “Nē, ārvalstniekam”. Tajā pašā laikā vairāki protestētāji atkārtoti pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

Par “dzelteno vestu” kustību:

Iepriekš jau ziņots, ka 22. janvāra Rīgas protestu ierosinātāja ir līdz šim plašākā politiskā kustībā neizpaudusies Mārīte de Bruin, kura Jauns.lv pauda: “Jā, mēs atbalstīsim KPV LV un Aldi Gobzemu, bet ne grupa, ne demonstrācija nav KPV LV organizēta. Mēs esam grupiņa, kas pati izdomāja to organizēt, lai protestētu pret to, ka valdība ignorē vēlētāju vēlmi. Tā ir tīri mūsu iniciatīva, un vienīgais sakars ar KPV LV ir tas, ka mēs viņus atbalstam. Demonstrācijas ideja radās man, kad redzēju cilvēku komentāros sašutumu par notiekošo valdībā. Bet tālāk par to arī neviens netika. Valdība jau neies lasīt “Facebook” komentārus. Tā nu es izveidoju “Facebook” grupu ar nosaukumu “Latvijas tautas demonstrācija”. Tad man pievienojās vēl trīs administratori, kuri palīdz organizēšanas darbos uz vietas – Druvis Ziņğis, Santa Jaunzema un Juris Mēmele. Man vienai bez viņu palīdzības nekas nebūtu sanācis. Es pārsvarā tikai koordinēju.Mēs visi esam KPV LV un Alda Gobzema atbalstītāji. Pēc mūsu domām, kaut arī mediji viņus nomelno, šī partija ar Aldi priekšgalā ir vienīgā, kas ir tuvāk tautai. Un jau ir pierādījuši, ka dara visu tautas labā.”

Ideja par “dzeltenajām vestēm” aizgūta no Francijas, kur šādi tērpušies protestanti pagājušā gada beigās izteica neapmierinātību ar plānoto degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu.

Laika gaitā sākotnējām protestētāju prasībām pievienojās arvien jaunas, un īsā laikā dzelteno vestu kustība pārrauga vardarbīgos grautiņos ar automašīnu dedzināšanu un veikalu izlaupīšanu, kuros piedalījās gan labējie, gan kreisie ekstrēmisti. Bija arī bojā gājušie.

Būtiski, ka ievērību internetā izpelnījās kāds video no Parīzes ielām, kur “dzelteno vestu” protestētāju vidū bija dzirdama krievu valoda.

Kāds vīrietis krieviski esot devis pavēli atkāpties, uz ko acumirklī reaģējuši ap 15 cilvēku. Redzētais sociālajos tīklos aizsācis plašas diskusijas par to, vai ilgstošajos un vardarbīgajos protestos Francijā gadījumā nav iesaistīti Krievijas dienesti.

Pamazām “dzelteno vestu” kustība pārņem arī citas Eiropas valstis un, spriežot pēc “Facebook” diskusijām, arī atsevišķi vietējie protestētāji pirms 22. janvāra bija apņēmības pilni izvērst plašākus protestus, ja viņu pamatprasības netiks ņemtas vērā.

Taču kopumā, lai arī iepriekš Rīgas protesta pieteikums, kurā minētas dzeltenās vestes, spēcīgi vīrieši kā apsargi un prognozēts samērā liels dalībnieku skaits, izsauca satraukumu gan sabiedrībā, gan kārtību sargājošajās iestādēs, ar atvieglojumu jāteic, ka akcija pie Saeimas noritēja bez jebkādiem nemieriem un saspīlējumiem.

Cilvēki respektēja likumsargu norādes, labprāt iesaistījās sarunās ar žurnālistiem un aktivitātes izvērsa protestam paredzētajā vietā.