Rinkēvičs: gatavojam dokumentu Latvijā dzīvojošo britu tiesību nodrošināšanai pēc "Brexit", sagaidot tādu pašu attieksmi no Lielbritānijas

"Izstrādāsim dokumentu, kas, ja Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības (ES), paredz britu pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas un strādā Latvijā, nodrošināt tādas pašas tiesības un pienākumus kā pašlaik, protams, sagaidot pretī, ka Lielbritānijas valdība apņemas tieši tādas pašas saistības pret mūsu valstspiederīgajiem," teica Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka īss politisks dokuments šobrīd vēl tiek gatavots, bet, kādā veidā tas tiks pieņemts, par to vēl plānotas diskusijas ar kolēģiem Saeimā un valdībā, jo pagaidām traucējot jaunās valdības neesamība. "Es atturētos saukt konkrētus datumus, jo mums vēl ir vairāk nekā divi mēneši līdz 29.martam, kad Lielbritānijai jāizstājas no ES," teica politiķis.

"Mums vēl nav skaidrība, ko Lielbritānija darīs tuvāko trīs dienu laikā, bet uzskatām, ka šāda politiska apņemšanās no abām pusēm varētu palīdzēt arī mūsu valstspiederīgajiem," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka Lielbritānijas noraidītā vienošanās bija ļoti adekvāta Latvijas interesēm un valstspiederīgo statusam.

Tagad atliek gaidīt, ko darīs Lielbritānijas valdība, un scenāriji ir dažādi, skaidroja ministrs, vēršot uzmanību, ka iespējams referendums, ārkārtas vēlēšanas, kā arī sarunu procesa pagarināšana. "Atkarībā no tā, kādi būs lēmumi, tāda būs mūsu reakcija," piebilda ministrs, uzsverot, ka nākamie soļi varētu sekot nevis pēc trešdien gaidāmā neuzticības balsojuma Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai, bet gan pēc 21.janvāra, kad britu valdībai jānāk klajā ar tālākiem risinājumiem.

"Ja, piemēram, Lielbritānijas valdība krīt, tad tas ir viens stāsts, bet, ja valdība tiek pārapstiprināta, tad tas atkal ir cits stāsts, bet mēs sagaidām Lielbritānijas valdības plānu trīs dienu laikā. Protams, vienlaikus turpinām strādāt pie likumu paketes, bet ir svarīgi saprast, kas būs tālākais solis no Lielbritānijas puses," sacīja Rinkēvičs.

Ja Lielbritānija izlemtu pagarināt sarunu procesu, tad būtu jāsaņem visu 27 ES dalībvalstu piekrišana, tādēļ arī Latvijas valdībai par šo jautājumu būt ļoti nopietni jādiskutē un tas jāsaskaņo ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, minēja politiķis.

"Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju, mums ir jādomā par to, kā mēs varam šo situāciju nesarežģīt. Ja ir iespēja risināt problēmas vai panākt vienošanos, neredzu iemeslu, kādēļ sarunas nepagarināt. Tomēr, ja saprotam, ka arī pēc pusgada mēs nonāktu turpat, kur nonācām vakar, tad ir jautājums, ko tas dod," retoriski vaicāja Rinkēvičs.

Kā ziņots, Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.

Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest. Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību "Breksita" nodrošināšanai.

Gaidāms, ka Meja izturēs trešdien paredzēto neuzticības balsojumu, kuru ierosināja opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Balsojums gaidāms ap plkst.21 pēc Latvijas laika.

Taču gadījumā, ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.

Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.

ĀM iepriekš brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.