Īpaši slepens grausts: militārais arhitektūras piemineklis Skolas ielā

Kad Jauns.lv fotogrāfs bildēja pamesto ēku, pie viņa pienāca aiz stūra esošās Aizsardzības ministriju apsargājošais militārais policists un mēģināja fotogrāfu aizdzīt, jo, lūk, militāros objektus, bez atļaujas nedrīkstot fotografēt. Par to, ka kādreiz krāšņais savrupnams būtu kāda militārā mītne gan nekas neliecina, jo pie ēkas vēl vīd adreses plāksne, ka tā pieder LSK. Tiesa gan ir ceļazīme, ka tur drīkst novietot auto tikai ar Aizsardzības ministrijas atļauju un apkārt ēkai apvilkta militārās policijas aizsarglenta, bet tas jau varētu liecināt arī par to, ka blakusesošā iestāde rūpējas par garāmgājējiem, lai tiem virsū neuzkrīt kāds ķieģelis.

Pirms trīsarpus gadiem gan valdība ap ēku Skolas ielā 1 noteica 25 metrus platu aizsargjoslu, jo tas ir „valsts aizsardzības objekts”, bet šo lēmumu jau visi aizmirsuši. Praktiski tas nozīmē, ka šīs ēkas apkārtnē, piemēram, nedrīkst rīkot piketus un mītiņus vai bez īpašas atļaujas novietot auto.

Par to, kā ēka nonāca Aizsardzības ministrijas īpašumā Jauns.lv pastāstīja Agnese Trofimova, LSK Starptautisko un Sabiedrisko attiecību programmas vadītāja: „Ēku un zemi biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” iegādājās (nopirka) par saviem līdzekļiem 1922. gadā un to lietoja līdz 1940. gadam, kad tā (ēka un zeme) tika nacionalizēta. Pēc neatkarības atjaunošanas, denacionalizācijas procesā ēka tika atgriezta LSK īpašumā un tur atradās LSK biroji”.

2012. gadā valdība par 1 849 733 eiro nolēma Aizsardzības ministrijai pieguļošo ēku atpirkt. Kā pastāstīja Trofimova, tad ministrija par ēku ir norēķinājusies un tagad tā ir tās īpašums. Tomēr militāristi šo gadu laikā to nav ne atjaunojuši, ne izmantojuši savām vajadzībām.

Par to, kas sagaida ēku Skolas ielā 1 portālam Jauns.lv skaidroja Aiva Kokoriša Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente:

„Nekustamais īpašums Skolas ielā 1 tiks izmantots Aizsardzības ministrijas un Jaunsardzes un informācijas centra vajadzībām, nodrošinot darba, sanāksmju un citas tehniskā atbalsta telpas. Tas tiks atjaunots pakāpeniski. Pašreiz tiek veikti izpētes darbi, izstrādāts ēkas iecerētās izmantošanas mets un notiek visas ēkas atjaunošanas projektēšanas uzdevuma izstrāde. Tāpat noslēgts līgums ar akciju sabiedrību „Būvuzņēmums restaurators” par ēkas ārējās fasādes atjaunošanu, un atjaunošanas darbi tiks uzsākti piemērotos laika apstākļos. Ņemot vērā, ka ēkai noteikts kultūras pieminekļa statuss, pilnīga ēkas renovācija notiks pakāpeniski, jo tā paredz lielus finansiālos ieguldījumus.  

Nekustamajam īpašumam saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.1 panta trešo daļu un Ministru kabineta ar „Noteikumu par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu” noteikta aizsargjosla 25 metru platumā, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objekta drošību un ekspluatāciju.
 
Ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju, tādēļ aizsargjoslā esošajā stāvvietā aizliegts novietot transportlīdzekļus bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma. Tāpat ministrija atgādina, ka filmēšanu vai fotografēšanu valsts aizsardzības objektu aizsargjoslā nepieciešams laikus saskaņot, vēršoties ar iesniegumu Aizsardzības ministrijā”.

Jāatgādina, ka ēku Skolas ielā 2 projektējis Rīgas Politehniskā institūta profesors arhitekts Johanness Kohs, kurš no 1887. gada līdz 1905. gadam bija arī institūta Arhitektūras nodaļas dekāns. Viņš arī projektējis tādas varenas ēkas kā Latvijas Bankas galvenā māja Krišjāņa Valdemāra ielā un Torņakalna (Lutera) baznīcu.