Nākamgad algu pieaugums būs vērojams praktiski visās nozarēs, lēš banku analītiķi

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka nākamajā gadā, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, spiediens uz algām saglabāsies un to pieaugums būs vērojams praktiski visās nozarēs. Gaidāms, ka vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā Latvijā augs par aptuveni 7%, kas ir nedaudz lēnāk kā šogad, jo 2018.gadā papildu stimulu algu kāpumam deva minimālās algas paaugstināšana, bet nākamgad minimālo algu plānots saglabāt pašreizējā līmenī.

Viņa arī atzīmēja, ka vidējā bruto darba alga 2019.gadā Latvijā varētu nedaudz pārsniegt 1070 eiro.

"Ņemot vērā, ka paredzēts būtiski paaugstināt mediķu algas, visticamāk, arī nākamajā gadā atalgojums veselības aprūpē būs starp straujāk augošajiem," piebilda Strašuna.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā Latvijā pieaugs par 7%.

Tostarp viņš pieļāva, ka īpaši straujš algu kāpums nākamajā gadā turpināsies nozarēs, kurās bruto darba samaksa līdz šim bija zem vidējā rādītāja, piemēram, izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kur 2018.gada trešajā ceturksnī algas gada laikā pieauga par 11,6%, tieši tāpēc, ka šajā nozarē nav augstas kvalifikācijas prasības daļai darbinieku. Taču visstraujākais algu kāpums gandrīz noteikti būs veselībā un sociālajā aprūpē, kas izriet no pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, algu līmenim šajā nozarē pārsniedzot vidējo rādītāju valstī.

Tāpat Strautiņš minēja, ka algu pieaugums varētu turpināties lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. "Iedzīvotāju skaits vietās, kur šīm nozarēm vajadzīgi darbinieki, turpina strauji samazināties, līdz ar to izzūd nu jau gadu desmitus ilgušais darbaroku pārpalikums laukos. Turklāt šīs nozares strauji modernizējas, tām vajag vairāk darbinieku ar labām tehniskām zināšanām, kuriem var uzticēt dārgas iekārtas," viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka pēdējā laikā lēnākais algu kāpums bija finanšu pakalpojumu nozarē un šāda situācija varētu saglabāties arī nākamgad. "Darbiniekus aizstāj tehnoloģijas, nozares darbības mērogs šogad ir krasi samazinājies," piebilda Strautiņš.

Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamajā gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā varētu augt par apmēram 7% pretstatā 8% pieaugumam 2018.gadā, pietuvojoties 1100 eiro.

"Tas, ka valdīs šādas vēsmas, nenozīmē, ka atalgojuma pieaugums būs visaptverošs un darba devējam pienākumu uzliekošs. Katras nozares un uzņēmuma nosacījumi atšķirsies, kas arī noteiks iespējas un vēlmi kam un cik daudz sadalīt palielinājumu. Līdz ar to pieaugs darbinieku kustība labāku nosacījumu meklējumos. Uzmanības centrā būs būvniecība un veiksmīgi darbojošies uzņēmumi jebkurā nozarē, kas stiprinās savu konkurētspēju, kā arī sektori, kuri konkurē savā starpā, piemēram, tirdzniecības, pakalpojumu uzņēmumi. Nozīmīgs spiediens būs ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā un valdībai nāksies uzturēt reformu gaitu, lai mazinātu spiedienu uz budžetu," klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī piebilda, lai gan ASV un attīstītajās Eiropas Savienības (ES) valstīs saglabājas ļoti lēnīgs algu pieaugums, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikā darba samaksas kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks - par 8-13%, kas parāda, ka līdzīgos apstākļos atrodas viss reģions un cīņa par darbaspēku kļūs arvien sīvāka.

"Tādējādi, pat ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem lielu atslodzi nesniegs. Lēnīgais investīciju apmērs nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalsts darbinieku piesaistīšana un darba devēju savstarpējā konkurence par darbiniekiem. Tas attiecas gan uz vietējiem darbiniekiem, gan tuvējām valstīm, kur darbaspēks ir lētāks. Jārēķinās, ka šo valstu resursi nav bezizmēra un lai mazinātu spiedienu, aktīvi jāgulda darbības optimizācijas un efektivizācijas iespējās," pauda Gašpuitis.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka darba tirgū nākamajā gadā saglabāsies liels spiediens uz algām, tām turpinot augt straujāk par produktivitāti. Vidējā darba alga Latvijā 2019.gadā varētu palielināties robežās no 7% līdz 8% un gada nogalē tā varētu pārsniegt 1100 eiro.

"Caurmērā horizontāls algu pieaugums gaidāms gandrīz visās nozarēs un visos prasmju līmeņos, izņemot finanšu sektoru, kur joprojām izjutīsim nerezidentu biznesa samazināšanās ietekmi. Visstraujākais kāpums varētu būt veselības jomā un domāju, ka divciparu algu kāpumu redzēsim viesnīcu un restorānu nozarē. Savukārt citās nozarēs algu kāpums būs diezgan līdzvērtīgs ar nelielu tendenci atalgojumam zemāk apmaksātajās nozarēs augt straujāk nekā augstāk apmaksātajās. Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņa pieaugumu, taču vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem," sacīja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka šāds algu kāpums Baltijā saistīts ar kopumā joprojām labvēlīgo situāciju ekonomikā, lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darbaspējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējos 30 gados.

"Pašreizējais algu kāpums arī ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums vai spēsim to noturēt, neizraisot kādu jaunu krīzi? Arvien vairāk parādās signāli, ka šobrīd algu kāpums vismaz daļēji notiek uz peļņas un investīciju rēķina, savukārt esošais biznesa modelis ar lētu darbaspēka sevi sāk izsmelt. Tādēļ uzņēmumiem jādomā par tā kā celt savu produktivitāti, piemēram, investējot automatizācijā un attīstot savus produktus," teica Āboliņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2018.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 8%, sasniedzot 1006 eiro par pilnas slodzes darbu.