Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti drīzumā ietekmēs vairāki Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi

EP šogad pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus, tajā skaitā, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu; mazinātu klimata pārmaiņas, stiprinātu ES ekonomisko izaugsmi un paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Kā norādīja birojā, šis ir noslēdzošais "pilnais" darba gads pašreizējam - 8.EP - sasaukumam. Kopumā līdz šim brīdim, no 2014.gada jūlija līdz 2018.gada decembrim, EP pieņēmis 971 tiesību aktu. 2019.gada 25.maijā notiks Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno EP sastāvu - 705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm. Darbu EP 9.sasaukums sāks 2019.gada jūlijā.

Birojā skaidroja, ka EP šogad atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai. 2017.gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai - efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.

Tāpat EP apstiprināja trīs ES likumus, lai uzlabotu Šengenas informācijas sistēmu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju. Šī sistēma ir visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā.

Pieņemti arī jauni ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu. Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, tad jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot, uzsvēra birojā.

Iedzīvotāju dzīves kvalitātes jomā, līdz ar EP jaunajiem noteikumiem patērētāji var brīvi izvēlēties mājas lapu preču vai pakalpojumu iegādei - plašākas iespējas iepirkties, rezervēt naktsmītnes, iegādāties mūzikas festivālu biļetes. Pārdevējs vairs nedrīkst bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai atrašanās vietas dēļ.

Savukārt EP jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus - no 2019.gada 15.maija zvani nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas - par sešiem centiem. Tāpat visām ES valstīm būs jāievieš "apgrieztā 112 sistēma", kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū. Noteiktumi arī paredz lielāku prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē, norādīja birojā.

Ekonomikas un biznesa jomā, ES-Japānas tirdzniecības nolīgums - līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās - atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par aptuveni 1 miljardu eiro. Lielākie ieguvēji ES būs vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie uzņēmumi. Līgums, kas spēkā stāsies 2019.gada 1.februārī, radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības.

Klimata pārmaiņu jomā EP pieņēma četrus likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. EP aicina dalībvalstis līdz 2030.gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus.

Savukārt saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, EP pieņemtā pozīcija sarunām ar ES Padomi paredz aizliegt tādu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi apriti ES tirgū - kopumā tie Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums stātos spēkā 2021.gadā.

EP arī noteicis vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās, kas spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā. Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023.gadā, bet to līmeni var vien paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju, uzsvēra birojā.

Savukārt jauniešiem pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES. EP deva zaļo gaismu Eiropas Solidaritātes korpusam - brīvprātīgā darba iespējām visā Eiropā no 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. No 2018.gada līdz 2020.gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro - projektiem vides, izglītības, imigrantu integrācijas un citās jomās.