Ja neprotat krievu valodu, nav pat vērts mēģināt. Kā jēgpilni urķēties čekas maisos, kurus tūdaļ publiskos

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža norādījusi, ka dokumenti būs pieejami visi vienlaikus kā virtuālā izstāde, kurā būs ieskenētas tikai čekas savervēto aģentu kartītes bez sīkākiem paskaidrojumiem. 

Būs jāburto rokraksti

Sprūdža prognozē, ka iedzīvotāju interese par čekas maisiem pirmajās dienās būs liela, taču informācijas sarežģītās meklēšanas dēļ, visticamāk, ātri apsīks. Jāuzsver, ka ieraksti kartītēs veikti rokrakstā krievu valodā un rokraksts ne vienmēr ir raiti izlasāms. Nebūs datorizētu meklēšanas iespēju. Tātad, lai atrastu konkrētu kartīti, interneta lietotājam vajadzēs "braukt cauri" līdz konkrētajam uzvārdam. Kartītes Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicēs līdz 2018. gada beigām.

Būs arī nepieciešama reģistrācija, bet tā nebūs grūta. Pietiks, ka norādīsiet savu e-pastu (nebūs vajadzīga sarežģītāka autorizēšanās, piemēram, ar e-parakstu vai internetbanku).

Vairāk nekā 4500 aģentu vārdu

Krievu alfabēta kārtībā būs sarindoti vairāk nekā 4500 aģentu kartīšu. Tajās būs redzams personas vārds un uzvārds, segvārds, ar kādu tā darbojusies, vervētāja uzvārds un kategorija. Tieši šai kategorijas sadaļai vēsturnieki aicina pievērst īpašu uzmanību. Ja kartītē būs ieraksts "Aģents", konkrētais cilvēks, visticamāk, arī bijis čekas ziņotājs. 

Bet var būt rakstīts arī "Potenciālais aģents", tātad – persona, kas tajā brīdī, iespējams, vēl tikai vervēta un pat nav savervēta. Ir arī ieraksti "Konspiratīvā dzīvokļa turētājs" un "Rezidents", kas liecina, ka konkrētais cilvēks koordinēja vairāku aģentu darbību. Tā arī ir galvenā šajās kartītēs atrodamā informācija, un konkrēti par personas paveikto tā neko nepasaka. 

Vēsturnieki uzsver, ka sabiedrībai tas būtu jāņem vērā. Sprūdža norāda, ka pēc šiem dokumentiem nevar izspriest, vai persona ir sadarbojusies, aktīvi ziņojusi vai savervēta un pēc tam centusies neko nedarīt. “To nevar pateikt pēc šīs kartotēkas,” saka Latvijas Nacionālā arhīva direktore.

Kā adata siena kaudzē

Konkrēto personu varēs identificēt pēc adreses un darbavietas norādes. Te jāpiebilst, ka tiks publicētas jau arī mirušu simtiem aģentu kartīšu. Virtuālajā kartotēkā salīdzinoši viegli varēs atrast cilvēku, kuram nav ļoti izplatīts uzvārds, bet sarežģītāk tādu, kuram ir tāds pats uzvārds kā desmitiem citu aģentu, piemēram, Bērziņš vai Ivanovs. Aģenti nebūs sakārtoti pēc profesijām: garīdznieki, dzejnieki, inženieri, aktieri un citi.

Tātad, ja nezināt meklējamā vārdu, adresi un darbavietu, viņu uziet šajā kartotēkā būs tas pats, kas meklēt adatu siena kaudzē. Piemēram, ziņotājs jūsu padomju laikā apmeklētajā katoļu draudzē varēja būt kāds Jānis Kalniņš, kurš dzīvoja kaimiņpilsētā un strādāja par krāvēju veikalā. Šāda informācija nekādi neliecina, ka viņš varētu būt iefiltrējies kā ziņotājs kristiešu draudzē.

Kas par mani ziņojis?

Vai kāds konkrēti par jums ir ziņojis čekai, pašlaik personiski var noskaidrot, ar rakstveida pieprasījumu vēršoties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, iepriekš sazinoties pa tālruni 67227778 (likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 12. pants). 

Centram par tā rīcībā esošajiem dokumentiem mēneša laikā jādod atbilde. Ja atbilde ir apstiprinoša, ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas neskar trešās personas intereses, kā arī saņemt izrakstus no tiem. Politiski represētajiem ir tiesības pieprasīt un saņemt visu informāciju, tostarp informāciju par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri bija iesaistīti čekas darbībās pret konkrēto personu.

Būs arī šoks

Jau vēstījām, ka aģentu kartīšu publicēšana daļā sabiedrības varētu radīt pamatīgu šoku. Anglikāņu baznīcā nesen notikušajā diskusijā par čekas maisiem "Noklusēt, aizmirst vai atzīt: par sadarbošanos ar padomju varu" vēsturnieks Gatis Liepiņš, kurš darbojies VDK zinātniskās izpētes komisijā, teica, ka čekas maisos ir atrodami cilvēki no visa plašās Latvijas katoļu baznīcas garīdzniecības spektra – no vadības līdz parastiem draudzes kalpotājiem. 

Līdz pat šim laikam baznīcā arī nav notikusi lustrācija vai diskusija par šiem jautājumiem, aģenti nav vēlējušies vai arī viņiem nav bijusi iespēja atklāti pastāstīt par savu sadarbību ar VDK.

VDK arhīva materiāli liecina, ka no 1953. līdz 1991. gadam bija savervēti vairāk nekā 26 000 informatoru, bet tikai 4800 bija aktīvi ziņotāji. Plašāka informācija Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā par čekas maisiem gaidāma 2019. gada maijā, kad plānots publicēt plašākus skaidrojumus.