Eksperti: valsts nespēja sakārtot banku sektoru var novest pie tā, ka ārzemēs nepieņem mūsu kredītkartes
Pagājušajā nedēļā Latviju simtgades svinībās ar atklātu vēstuli sumināja ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita. Sveicienā viņa vien nedaudz, vispārināti pievērsās mūsu valsts sasniegumiem, lielāko tās daļu veltot brīdinājumam – ja Latvija tuvākajā laikā neuzrādīs vērā ņemamus panākumus cīņā ar korupciju, starptautiskā sabiedrība no mums norobežosies un sekas šādai reakcijai izjutīsim mēs visi.
Viedoklī, kuru vēstniece izklāstījusi portāla Delfi.lv publikācijā, ieskicēta Latvijas nākotne, ja piepildās drūms scenārijs – Eiropas Padomes (EP) “Moneyval” komisija savā nākamajā izvērtējumā konstatē, ka Latvija nav izdarījusi pietiekami daudz korupcijas, kā arī banku sektora sakārtošanai un tas veicina mūsu valsts nonākšanu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) Starptautiskās sadarbības pārskatīšanas grupas (ICRG) pelēkajā sarakstā.
Publikācijā vēstniece arī norāda uz to, ka šāds pavērsiens vistiešākajā veidā ietekmētu ļoti lielu daļu Latvijas sabiedrības, piemēram, starptautiskās sabiedrības neuzticēšanās dēļ, Latvijā izdotas kredītkartes ārzemēs var netikt pieņemtas.
“Pastāv iespēja, ka jūs nevarēsiet izmantot savu kredītkarti, dodoties ceļojumā ārpus valsts [...],” portālā Delfi.lv pauda vēstniece.
FKTK: “Par šādu iespējamību šobrīd nevajadzētu domāt”
Jauns.lv sazinājās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un citām kompetentajām valsts iestādēm, lai noskaidrotu, vai gadījumā, ja valsts iestāžu cīņa ar sistēmisku korupciju nenes vēlamos rezultātus, pastāv iespēja, ka Latvijā izsniegtas kredītkartes ārzemēs varētu nepieņemt.
FKTK uz šo jautājumu pēc būtības nespēja atbildēt, tā vietā uzskaitot pēdējos gados paveikto cīņā ar korupciju, kā arī banku sektora problēmām.
FKTK atgādināja, ka 2018. gada 25. septembrī Latvijas valdība pieņēmusi visaptverošu Rīcības plānu par “Moneyval” novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijas AML/CTF sistēmai, kas ir pasākumu kopums pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
FKTK vadībā kopš 2016. gada esot notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, kuri, saskaņā ar FKTK sniegto informāciju, šobrīd sastāda 90%.
2018. gadā esot panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās – saistībā ar visa veida čaulas veidojumiem, ne tikai to aizliegto daļu, šī gada pirmajā pusē no Latvijas banku sektora esot aizplūduši ap 1,5 miljardiem eiro.
Papildus tam, šī gada sākumā bankām, kas līdz šim pārsvarā apkalpoja ārvalstu klientus, esot dots uzdevums pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus.
Ārvalstu klientu apkalpošanas niša ir bijusi augsta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi bankām šajā segmentā uzturēt paaugstinātu līmeni būtiskajiem rādītājiem (kapitāls, likviditāte), turklāt individuālā līmenī.
Pēdējos gados spēkā pieņēmušās arī citas FKTK bankām piemērotās sankcijas un FKTK norāda, ka no ASV Valsts departamenta, kurš publicējis priekšlikumus piemērot īpašo pasākumu finanšu institūcijai “ABLV Bank”, saņemts uzticības apliecinājums par Latvijas finanšu lietām atbildīgo iestāžu spējām.
“[...] Rīcības plāna izpildē ir iesaistītas dažādas institūcijas, ieskaitot FKTK, un pašlaik var apgalvot, ka Latvijas valdība un citas ar plāna ieviešanu saistītās institūcijas dara visu, lai pārliecinātu mūsu starptautiskos partnerus par Latvijas veikumu un sasniegto progresu pēdējos pārmaiņu gados. Par FKTK atbildības jomu – pēdējos trīs gados ir izdarīts daudz, lai mazinātu cēloņus, kas rada risku naudas atmazgāšanas jomā. Tā ka mūsu iestāde izjūt patiesu gandarījumu un domājam, ka arī citas Latvijas atbildīgās iestādes spēs paveikt uzticētos uzdevumus, lai Latvija pierādītu, ka ir atbildīgs sadarbības partneris,” teikts rakstiskajā atbildē, ko sagatavoja FKTK komunikācijas daļa.
Jauns.lv atkārtoti vērsās FKTK, lai lūgtu papildu komentārus saistībā ar teorētisko situāciju, kurā Latvija nonāk tā dēvētajā pelēkajā sarakstā un šāda pavērsiena ietekmi uz banku klientiem.
FKTK atbildēja, ka jautājumi par iespējamām problēmām ar Latvijā izsniegtām kredītkartēm ir adresējami Latvijas Republikas prokuratūras paspārnē esošajam Kontroles Dienestam (KD) iepriekš piebilstot, ka par šādu nākotnes iespējamību šobrīd “nevajadzētu domāt”.
Skaidrību vieš Finanšu nozares asociācija
KD, kuram FKTKT ieteica pāradresēt jautājumu par kredītkartēm, apgalvoja, ka šis jautājums ir tieši FKTK kompetencē.
KD vadītāja Ilze Znotiņa telefonsarunā arī piebilda, ka EP skatījumā līdzšinējie FKTK sasniegumi nebūs gana, ja Latvija netiks galā ar bankas “ABLV Bank” jautājumu.
Zināmu skaidrību par to, kas nākotnē varētu notikt Latvijai saņemot nelabvēlīgu “Moneyval” vērtējumu un pietuvojoties pelēkajam sarakstam, viesa Finanšu nozares asociācija (FNA), atsaucoties uz “Moneyval” priekšsēdētāja Daniela Telesklafa pausto intervijā žurnālam “Ir”.
“[...] Diezgan ātri radīsies situācija, kurā plašāka sabiedrība sāk ciest, piemēram, nebūs pieejama kredītkaršu norēķinu sistēma. [...] Pat tad, kad valsts tiek svītrota no saraksta, efekts ir ļoti ilgstošs — dažkārt desmit gadi vai vairāk, jo saglabāsies iespaids, ka tur lietas varbūt vēl aizvien nav īsti kārtībā,” intervijā žurnālam paudis “Moneyval” vadītājs.
FNA Stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika rakstiskā atbildē arī norādīja, ka asociācija, kurā apvienojušies banku speciālisti, jau no pavasara aicina Latvijas valdību darīt viss nepieciešamo, lai parādītu skaidru rīcību un apņēmību apkarot finanšu noziegumus, un nepieļautu Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām.
