NATO aicina Ukrainu risināt konfliktsituāciju ar Krieviju miermīlīgā ceļā

Vēstnieks norādīja, ka "paldies dievam, Latvija ir NATO dalībvalsts, un tas ļauj justies drošāk nekā citām Krievijas kaimiņvalstīm".

Bērziņš arī uzsvēra, ka NATO-Ukrainas padome pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai un suverenitātei. Viņš arī uzsvēra, ka valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda tādu pašu Latvijas nostāju savas vizītes laikā Ukrainā.

Sarunas noslēgumā Bērziņš norādīja, ka sarunas laikā NATO valstis bija ļoti vienotas un alianses pozīcija nav mainījusies - tas ir stingrs atbalsts Ukrainai, neskatoties uz to, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija šonedēļ varētu pārrunāt iespēju paust kopīgu nostāju saistībā ar Krievijas darbībām Kerčas šaurumā, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kas līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Savukārt pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.