Bordāns par viltus ziņu nosauc paša partijas plānu

Centralizēt un pārdot

Jaunās konservatīvās partijas plāns 13. Saeimas Ministru kabineta darbam iesniegts Valsts prezidentam 19. oktobrī, Tās sadaļā “Efektīva valsts pārvalde” piedāvāts šāds risinājums: “Lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju pārdošana nelielā apjomā, piemēram, 20% no pamatkapitāla, vai obligāciju izvietošana biržā.”

Vēl viena ideja: “Centralizēti pārvaldīt valsts uzņēmumus, ko uzticētu nelielai, neatkarīgai, augsti kvalificētai un labi apmaksātai profesionālu ekspertu un finansistu komandai.”

Simtiem miljonu peļņa gadā

Jāatgādina, ka 2000. gadā notika parakstu vākšana referendumam par Latvenergo neprivatizēšanu. Referendums nenotika, jo Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, ka Latvenergo neprivatizēs.

Valsts uzņēmumi ir ļoti gards kumoss, kas pārstāv stratēģiskas nozares. Valstij šā gada sākumā pilnībā piederēja 69 kapitālsabiedrības, vairākās ir vērā ņemamas kapitāldaļas.

Kopumā valsts kapitālsabiedrību aktīvi veido 8,73 miljardus eiro. Vispelnošākie ir "Latvenergo" (2016. gadā 130,6 miljoni eiro), "Latvijas Valsts meži" (50,6 miljoni), "Lattelecom" (32,2 miljoni), "Latvijas loto" (5,01 miljons), "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (4,61 miljons) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (3,96 miljoni).

Argumentu vietā meli

Krievijai varētu būt interese par mūsu ostām un dzelzceļu, Ķīna labprāt “nocirptu” 20% mežu – sekas ir neparedzamas. Tomēr šie ir pieņēmumi, un paši idejas autori varētu izklāstīt savus argumentus. Bet – dažu dienu laikā līdz "Kas Jauns Avīzes" iznākšanai partijai elektroniski nosūtītie jautājumi palika bez atbildes.

Tā vietā partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns izvēlējās citu taktiku. 12. novembrī preses konferencē viņš ar "Kas Jauns Avīzi" rokās deklarēja: “Ar nopirktām publikācijām dažādos medijos tiek mēģināts torpedēt manas valdības izveidošanu.”

Politiķis, kas vēlas vadīt valdību, par argumentāciju izvēlējies apmelošanu – citādi to vērtēt nevar. 13. novembra rītā intervijā LNT Bordāns turpināja iesākto, klāstot, ka pēdējās dienās jūtot aktīvu pretdarbību viņa centieniem izveidot valdību, piemēram, viņš saskata pirktus materiālus medijos, kuros pieļauts, ka Bordāna valdība varētu apsvērt izpārdot valsts īpašumos, kas esot fake news (viltus ziņas).

Tas ir Latvijas politikā kaut kas nebijis – partijas vadītājs un premjera amata kandidāts nosauc par viltus ziņu paša valdības darba plānā ierakstīto.

Kā to skaidro partijas pārstāvis

Tomēr tajā pašā 13. novembrī viedokli Jaunās konservatīvās partijas vārdā bija gatavs sniegt viens no tās kandidātiem uz finanšu ministra amatu, uzņēmējs Krišjānis Feldmans.

“JKP plānā, ko atbalsta arī citas partijas, visi punkti ir jāvērtē kopumā. Un viens no šādiem būtiskiem punktiem, sasāpējusi problēma daudzu gadu garumā, attiecas uz lielajām ostām. Mēs vēlamies šos neskaidra statusa nodibinājumus (Ventspils, Liepājas, Rīgas brīvostas) pārveidot par normālām akciju sabiedrībām, līdzīgi, kā tas jau ir Igaunijā ar Tallinas ostu, lai mūsu ostu darbību padarītu caurspīdīgu,” skaidro Feldmans.

Viņš uzsver, ka akciju kotēšana biržā tiek uzraudzīta ļoti strikti, uzņēmumiem jāievēro dažādi noteikumi, piemēram, kas attiecas uz atklātību – akcionāriem tiek paziņoti būtiski notikumi, kas saistās ar ieņēmumiem, izdevumiem, peļņas prognozēm, tas ir ceļš uz labo pārvaldību.

“Tieši šā iemesla dēļ mēs arī to vēlamies – nelielu daļu, 10 vai 20% no šīm ostām, kas tagad pilnībā pieder valstij, kotējam biržā,” saka Feldmans. “Ar to uzreiz nošaujam vairākus zaķus. Pirmkārt, osta kļūst par normālu, saprotamu uzņēmumu, kuram ir normāla valde un padome, kurš strādā ar saprātīgu mērķi gūt peļņu, varam identificēt, cik liela šī peļņa ir, un to ieskaitīt valsts budžetā, nevis, piemēram, Lembergam nopērkot jaunu automašīnu Audi 8, kā to, cik man zināms, izdarīja Ventspils brīvostas pārvalde. Un šis labums no dividendēm būs visiem nodokļu maksātājiem! Tas būs saprotams un pamatots lēmums.

Otrkārt, mēs nodrošinām atklātību. Jebkuram akcionāram, pat ja viņam pieder viena akcija, ir biržas platforma, kurā viņš var iepazīties ar informāciju, gada pārskatiem, svarīgāko finanšu informāciju.”

Pret stratēģisku uzņēmumu privatizāciju

Tomēr bez ostām ir arī citi uzņēmumi. Feldmans pauž: “Esmu pret stratēģisku uzņēmumu privatizāciju. Kā zināms, Latvenergo nav iespējams privatizēt, tas saistīts ar Enerģētikas likumā noteikto. Arī Latvijas dzelzceļš nav privatizējams. Esmu pret uzņēmumu, kas nodrošina gan enerģētisko, gan militāro loģistiku, privatizāciju, kas var radīt kaut kādus drošības riskus.”

Viņš spriež, ka varētu domāt par "Latvijas Valsts mežiem": “Man liekas, ka liela daļa sabiedrības vispār nezina, kas tajos notiek. Tas ir viens no pelnošākajiem uzņēmumiem, kas Latvijas valstij pieder, bet ar caurspīdīgumu tas nevar izcelties. Mēs tikai dzirdam, ka “meži” sponsorē šo un to, bet kur tā nauda aiziet?” (Tas gan ir skaidri norādīts uzņēmuma mājaslapā – Red.)

Iesaka pārdot Rīgas gateri

Pēc Feldmana vārdiem, ir arī pašvaldības uzņēmumi, kuri pat pilnībā jāprivatizē, jo tie nepilda pašvaldību funkcijas: “Piemērs ir Rīgas ūdens meitas uzņēmums Aqua Riga, kas nodarbojas ar to, ka no Zaķumuižas iepērk ūdeni, to iepilda pudelēs un uz tām uzraksta Aqua Riga. Līdzīgi ir ar Rīgas mežiem. Viens ir, ka tas nodarbojas ar pilsētas dārzu un parku uzturēšanu, bet kāpēc viņiem ārpus Rīgas ir vajadzīgs gateris, kurš konkurē ar privāto sektoru? Pašvaldībai gateris nav nepieciešams, tas jāatdala no Rīgas mežiem un jāprivatizē, lai būtu priekšnoteikums godīgai konkurencei.”

Par valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju un kapitāldaļu pārdošanu iegūto naudu gan nekādā gadījumā nedrīkstot iztērēt kārtējā budžeta vajadzībām piemēram, pabalstiem. Ar akciju kotēšanu biržā neesot paredzēts panākt to, lai varētu celt pensijas vai neapliekamo minimumu. Nauda, ko iegūtu no akciju pārdošanas, būtu tikai vienreiz, kas šajā gadījumā nebūtu atrisinājums pensiju jautājumam.

“Tas pilnībā būtu absurds!” saka Feldmans. “Šie līdzekļi būtu noguldāmi Valsts kasē, lai vajadzības gadījumā mums būtu finanšu buferis, piemēram, lai atrisinātu kādus valsts parāda refinansēšanas jautājumus. Šāda bufera, rezervju veidošana līdz šim nav notikusi. Un mums, kas vēlas saimniekot prātīgi, tas ir jādara. Tas ir tāpat kā ģimenē, kurā veido uzkrājumus, iespējams, kādai nebaltai dienai. Mēs veidojam šo buferi un to naudu neaiztiekam.”

Feldmans arī apgalvo, ka partijas mērķis nav privatizēt šos uzņēmumus: “Tas no ekonomiskās perspektīvas ir galīgi garām. Ja mūsu mērķis būtu pilnībā kaut ko pārdot, tad skaitļi būtu miljardos, mēs to naudu noēstu, un mums vispār vairs nekas nebūtu.”

Citi ir pret vai klusē

"Kas Jauns Avīze" izvaicājusi arī citu partiju pārstāvjus, kāda ir viņu attieksme pret šo iniciatīvu.

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) neslēpj: “Neatbalstīšu Bordāna kandidatūru premjera amatam, ja tas virzīs valsts un pašvaldību uzņēmumu pārdošanu. Latvenergo, Latvijas Valsts mežiem, Latvijas dzelzceļam un citiem uzņēmumiem ir jāpaliek 100% valsts īpašumā.”

Viņš atgādina, ka, būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iebildis pret bankas "Citadele" (radīta uz "Parex bankas" bāzes) pārdošanu.

Rīgas domes Latvijas attīstībai frakcijas vadītājs, uzņēmējs Viesturs Zeps spriež: “Tas, ka valsts kapitālsabiedrība izdod obligācijas, ir atbalstāmi, jo tādējādi var iegūt naudu, lai finansētu attīstības izmaksas, sekmētu ekonomisko izaugsmi un konkrēto uzņēmumu konkurētspēju. Līdz šim obligācijas ir izdevis "Altum" un "Latvenergo".”

Vienlaikus jāatceras, ka ieņēmumi no valsts uzņēmumu kotācijas biržā nonāk kapitālsabiedrību, nevis valsts budžetā. “Tādējādi iegūt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei nav iespējams. Tāpat svarīgi atcerēties, ka investori, arī mazākuma akcionāri, akcijas iegādājās ar noteiktu mērķi. Un tas visdrīzāk nav subsidēt pensijas vai pabalstus,” norāda Zeps.

"Attīstībai/Par!" uzskata, ka ar valsts kapitālsabiedrību daļu pārdošanu ir jābūt uzmanīgiem, rūpīgi jāvērtē visi iespējamie riski, jo, piemēram, Latvenergo ir stratēģiski svarīgs uzņēmums. Privatizācijas izbeigšanas likuma 17. pantā ir ierakstīts, ka tas nav privatizējams.

Līdzīgi ir ar tiem valsts uzņēmumiem, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras esamību (piemēram, datu kabeļi un tīkli). To papildus Latvijas normatīvajiem aktiem stingri ierobežo arī Eiropas Savienības regulējums un citi starptautiskie līgumi.

Par valstij būtisku jautājumu nav vēlējusies izteikties "KPV LV". No partijas biroja saņemts šāds e-pasts: “Kāpēc mums ir jākomentē viņu izteikumi? Prefektu vārdu JKP pirms mums pat nezināja.”

Nerunīga bijusi arī Jaunā Vienotība, tās preses sekretārs Sandris Sabajevs Kas Jauns Avīzei apliecinājis partijas vēlmi pagaidām atturēties “no sava viedokļa un nostājas paušanas”.

Briesmīga krīze?

“Ideja par valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju pārdošanu biržā nav nekas jauns. Vēl nesen Pārresoru koordinācijas centrs šādu projektu virzīja, taču valdība to neatbalstīja. Arī Rīgas Fondu birža ir virzījusi šo ideju,” komentē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš uzskata, ka to noteikti var darīt, ieguvums varētu būt gan nauda, gan labāka uzņēmumu pārvaldība, taču ideja par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu ikdienas izdevumu segšanai ir pilnīgi aplama.

“Rodas iespaids, ka mēs būtu nokļuvuši briesmīgā krīzē, kaut valsts budžets pildās ar uzviju. Ko darīsim, kad privatizācijas nauda beigsies, kā tad maksāsim pensijas? Domāju, ka vienīgais pieļaujamais privatizācijas ieņēmumu izlietošanas veids ir investīcijas,” saka Strautiņš. “Ja sākas politiska vairāksolīšana, kurš ar lielāku summu subsidēs pensijas, tās var būt beigas attīstībai un mūsu valsts ilgtspējai kopumā.”

Ekonomists uzsver, ka pensiju sistēmai jādarbojas autonomi, ar minimālu politisku iejaukšanos, tās jāmaksā no naudas, kas aprit sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Nosargāt vistas un zelta olas

“Arodbiedrības vienmēr ir bijušas piesardzīgas pret valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu akciju pārdošanu vai privatizāciju. Ja šo naudu ieguldītu pensijās un minimālajā algā, tad ar šiem 20% to kādu laiku varētu finansēt, pēc tam atkal būtu jāmeklē nauda,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Un mēs esam pārliecināti, ka politiķi var godīgi un kārtīgi apsaimniekot šos uzņēmumus, ja viņus rūpīgi pieskata sabiedrība.”

“No budžeta veidošanas viedokļa šis ir risinājums, kuru Eiropas Komisija nekad neatbalstītu. Zināmā mērā tā būtu valsts izpārdošana. Un vistas, kuras dēj zelta olas, nedrīkst nokaut. Tas, ko šie uzņēmumi ienes katru gadu, ir daudz vērtīgāks nekā akciju iztirgošana,” norāda Baldzēns.

Viņaprāt, valsts kapitālsabiedrības jau tagad tiek pārvaldītas pietiekami profesionāli, bet pēkšņas reformas situāciju tikai pasliktinās.

No kurienes var nākt pircēji

Ja kādam Ķīnas pieminēšana šajā kontekstā šķiet sazvērestības teorija, vērts nosaukt skaitļus. 2010. gadā Ķīnas ieguldījumi un pirkumi Eiropas Savienībā bija divi miljardi eiro, 2016. gadā – jau 75 miljardi eiro. Eiropas Savienības ieguldījumi un pirkumi Ķīnā – tikai 7,7 miljardi eiro, jo Pekina stingri aizsargā savu tirgu.

Ķīna pērk gan elektronikas uzņēmumus, gan autobūves fabrikas, tās uzņēmums uz 35 gadiem iegādājies tiesības pārvaldīt piestātni Nr. 2 Pirejas ostā Grieķijā – Eiropas Savienības dienvidu vārtos uz Vidusjūru. Ķīnu interesē ne tikai bizness, tai pērn izdevās panākt, ka Eiropas Padomes apspriedes nobeiguma dokumentā pazūd kritiska rindkopa par Pekinas attieksmi pret cilvēktiesībām.