Straujuma pa lēto žigli pievāc amata dāvanas. Vislielākais ķēriens - dārga glezna par 20 eiro

Pēc likuma visas ārvalstu amatpersonu dāvanas mūsu valsts pirmajām amatpersonām skaitās valsts īpašums, bet, atstājot amatu, viņas šīs dāvanas var izpirkt un iegūt savā īpašumā. Tā arī izdarīja Straujuma. Viss jau būtu kārtībā, ja Straujuma šīs dāvanas būtu ieguvusi par adekvātu cenu, bet, pēc visa spriežot, viena otra dāvaniņa, kura novērtēta par pārdesmit eiro, varētu maksāt daudzkārt dārgāk.

Straujuma savā īpašumā ieguva 11 dažādas dāvanas un valstij no tā ir visnotaļ mazs labums. Viņa par tām samaksāja 470 eiro, bet visa šī nauda nenonāca valsts budžetā. Dāvanu novērtēšanas ekspertēm - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītājai Anitai Gailišai – par darbu ekspertu komisijā katrai samaksāja 70 eiro.

Pie kādām dāvanām tika Straujuma?

Kad Kasjauns.lv vēlējās vismaz aplūkot to dāvanu fotogrāfijas, kuras Straujuma izpirka, tas nebija iespējams. Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga Kasjauns.lv paziņoja, ka dienu pirms Straujuma oficiāli atstāja premjeres posteni, viņa dāvanas jau bija savākusi: „Dāvanas vakar jau tika aizvestas uz premjeres māju. Diemžēl nav foto”. Tāpēc atliek vien aprobežoties ar šo dāvanu aprakstu.

Dārgākā no dāvanām - 120 eiro vērtībā - ir kādreizējā Polijas ministru prezidenta Donalda Tuska dāvinātais rotu komplekts - krelles un rokassprādze. Tika izpirkta arī izbijušās aktrises Agneses Zeltiņas veidotā kaklarota, ko valdības vadītājai uzdāvinājusi ASV uzņēmēju delegācija Latvijā - tās oficiālā vērtība ir 60 eiro. Straujumas īpašumā nonāca arī Itālijas vēstnieka Latvijā dāvinātā zīda šalle, kuras vērtība ir 30 eiro, Čehijas prezidenta Miloša Zemana dāvināts melns ādas maks par 30 eiro, Ķīnas pirmās lēdijas dāvinātā sarkanā keramikas vāze ar zelta apgleznojumiem un mūzikas disks 40 eiro vērtībā, kā arī Ķīnas pilsētas Sudžou mēra dāvināta izšūta zīda somiņa, kuras vērtība ir 25 eiro.

ASV viceprezidenta Džo Baidena dāvātais stikla trauks ar ģerboni un parakstu novērtēts par 25 eiro, bet Vācijas kancleres Angelas Merkeles dāvātais Meisenes porcelāna trauciņš tējai par 30 eiro. Premjerministres īpašumā nonākusi arī mūsdienu gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes glezna par 20 eiro.

Tāpat Straujuma par pussimts eiro tika arī pie Amerikas Latviešu apvienības valdes dāvinātās trimdā izdotās „Latvju enciklopēdijas”.

Izdevīgā andele

Parastais mirstīgais pie tik vērtīgām lietām tik lēti gan nevarētu tikt.

Vislielākais Straujumas ķēriens noteikti ir Gruzijas premjera dāvātā Rusiko Čikvaidzes glezna par nieka 20 eiro. Interneta izsolēs šīs talantīgās mākslinieces gleznas tirgo no 2000 līdz pat 10 000 eiro. Zīmīgi, ka mākslas darbu eksperte Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce portālam pietiek.com jēdzīgi nespēja paskaidrot, kāpēc Čikvaidzes glezna novērtēta tik zemu. Viņai ļoti būtisks faktors šķitis gleznas izmērs. „Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams,” - tieši pēc šāda kritērija eksperte arī noteikusi gleznas vērtību, pat nemēģinot noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis starptautiskajā tirgū.

Visnotaļ pieticīga cena piešķirta arī Straujumai pasniegtajam Meisenes porcelāna trauciņam – 30 eiro. Interneta antikvariāta veikalos tāds varētu maksāt vismaz ap pārsimts eiro. Savukārt mūsu pašu sludinājuma portālā ss.lv Meisenes porcelāna statuetes tiek piedāvātas teju par 500 eiro.

Ko izpirka iepriekšējie premjeri?

Arī iepriekšējie valdības vadītāji no valdības ēkas neaizgāja bez piemiņas lietām.

Straujumas priekšgājējs Valdis Dombrovskis izpirka vairākus sudraba šķīvjus un rotaslietu lādīti, ko viņam uzdāvinājušas citu valstu amatpersonas. Kopumā Dombrovskis izpirka astoņu amatpersonu dāvinātās lietas par 604 eiro.

Visdārgākās dāvanas ir Spānijas karaļa Huana Karlosa I un Spānijas karalienes Sofijas dāvinātais sudraba šķīvis ar Spānijas karaļa pils attēlu un apaļas formas sudraba rotaslietu lādīte ar iniciāļiem. Šīs dāvanas novērtētēja 142 eiro vērtībā. Tāda pati vērtība piešķirta Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites dāvinātajam monētu komplektam.

Dombrovskis savā īpašumā ieguva arī ASV Federālā izmeklēšanas biroja vadītāja Roberta Millera dāvināto sudraba trauku ar gravējumu par 85 eiro. Viņš arī par 71 eiro izpirka vairākas citas dāvanas - Ķīnas premjerministra vietnieka Hueja Ljanja dāvināto sarkano vāzi ar ziediem, Polijas Centrālās bankas prezidenta Mareka Belkas dāvinātās sudraba un zelta monētas un Frederika Šopēna 200. jubilejas naudas zīmi, kā arī ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones dāvināto sudraba šķīvi. Viņa īpašumā nonāca arī Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova dāvinātā monētu kolekcija 21 eiro vērtībā.

Savukārt Aigars Kalvītis, atstājot amatu, savulaik izpirka 16 dāvanas par daudz iespaidīgāku summu nekā viņa pēcteči - par 1600 latiem (2275 eiro).

Starp Kalvīša izpirktajām dāvanām bija liela melna lakota kaste ar diviem zeltītiem vēdekļiem uz vāka 60 latu vērtībā, dekoratīvs gaiši zila tirkīza stikla trauks 100 latu vērtībā, „Gural Porselen” dekoratīvs apgleznots šķīvis sudrabotā ietvarā 100 latu vērtībā, apsudrabots buru kuģis 180 latu vērtībā, kā arī divi zeltīti un apgleznoti svečturi 60 latu vērtībā, sudraba modinātājpulkstenis 150 latu vērtībā, kā arī Ukrainas naudas kolekcija 80 latu vērtībā.

Diplomātisko dāvanu izpirkšana ir starptautiska prakse

Jāteic, ka diplomātisko dāvanu izpirkšanas prakse nav Latvijas izgudrojums, tā pārņemta no rietumvalstīm. Latvijā tā iesākās Valsts prezidenta kancelejā jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad amatu atstāja toreizējais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš 1999. gadā, beidzot savu prezidentūru, izpirka vairākas saņemtās dāvanas. Arī viņa pēctece Vaira Vīķe - Freiberga 2007. gadā rīkojās līdzīgi, izpērkot dāvanas 9500 latu (13 520 eiro) vērtībā, bet iepinās nepatīkamā skandālā, jo parādījās aizdomas, ka viņa „paķērusi līdzi” dārgu rokaspulksteni, kurš dažas dienas pirms viņas termiņa beigām tika norakstīts kā bojāts un līdz ar to nebija jāizpērk. Dāvanu izpirkšanu regulē Interešu konflikta novēršanas likums, kas attiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjeru un citām amatpersonām.

Valsts prezidenta kanceleja daļu no neizpirktajām dāvanām nodod glabāšanai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja prezidenta fondā. Otra daļa būs apskatāma Rīgas pils Dāvanu zālē. Arī Saeimā un valdības ēkā izveidotas līdzīgas ekspozīcijas.