Izstrādāts jauns risinājums ūdens patēriņa uzskaites problēmām dzīvokļos

Ministrijas mājaslapā publicēts saskaņošanai nodotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem". Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot ūdens patēriņa uzskaiti dzīvojamā mājā, lai samazinātu ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus.

Ar noteikumu projektu paredzēta iespēja izvēlēties konceptuāli atšķirīgu kārtību, kādā dzīvojamo telpu grupās un nedzīvojamo telpu grupās uzstāda vai nomaina ūdens patēriņa skaitītājus. Proti, dzīvojamās mājas īpašnieki varēs noteikt skaitītāju uzstādīšanas, nomainīšanas un to atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas kārtību. "Šādi dzīvojamā mājā varētu nodrošināt vienotu individuālo ūdens patēriņu uzskaites sistēmu, kā rezultātā iespējams samazināt ūdens patēriņa starpību," atzina EM.

Analizējot ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus, EM secinājusi, ka lielā daļā no dzīvojamām mājām nav noteikta vienota kārtība ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai un nomaiņai. Tāpēc noteikumu paredz iespēja pāriet no individuāli iegādātiem skaitītājiem uz kopīgi iegādātiem jeb kopīpašumā esošiem skaitītājiem.

Lai risinātu ūdens patēriņa starpības veidošanos dēļ tā, ka ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa atšķirīgos datumos un dzīvojamās mājas īpašnieki uzrāda mazāku ūdens patēriņu, nekā tas ir patiesībā, ar lēmumu par skaitītāju uzstādīšanas, nomainīšanas un to atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas kārtību varēs noteikt, piemēram, ka uzstādāmi ūdens patēriņa skaitītāji ar rādījumu attālinātās nolasīšanas iespēju.

Ar noteikumu projektu arī paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašnieki varēs lemt un vienoties ar ūdensapgādes pakalpojuma sniedzēju par ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta. EM ieskatā, šāda papildus pakalpojuma nodrošināšana būs nozīmīga tām dzīvojamām mājām, kurās ūdens patēriņa starpības veidošanās saistīta ar saduļķota ūdens nokļūšanu ūdensapgādes sistēmā, kā rezultātā būtiski tiek ietekmēta komercskaitītāja un ūdens patēriņa skaitītāju darbība, mērījumu precizitāte.

Noteikumu projekts arī paredz iespēju izvēlēties maksājumus veikt par garāku laika periodu vai noteikt izlīdzināto maksājumu. Tādējādi iespējams atteikties no ikmēneša rādījumu nolasīšanas un maksājamās daļas aprēķināšanas atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam par mēnesi.

Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības par ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, ar noteikumu projektu paredzēta turpmāk visām dzīvojamām mājām izvēles iespēja ūdens patēriņa starpību sadalīt, pirmkārt, atbilstoši dzīvojamo telpu grupu un nedzīvojamo telpu grupu skaitam; atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram; proporcionāli ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam; atbilstoši dzīvojamo telpu grupā dzīvojošo personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav nedzīvojamo telpu grupu.

Vienlaikus noteikumu projektā ietverta iespēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtībā iekļaut nosacījumus, kad ūdens patēriņa starpību var sadalīt starp atsevišķiem dzīvojamās mājas īpašniekiem.

Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetam, bet plānots, ka tie varētu stāties spēkā 2019.gada 31.jūlijā.