Politoloģe: Prezidija izveides process ir padziļinājis partiju savstarpējās pretenzijas
Šodien notikušās Saeimas Prezidija vēlēšanas ir padarījušas neskaidrākas iespējamās koalīcijas un valdības aprises, jo starp jaunajām partijām ir izveidojusies nopietna plaisa un nesaskaņas ir tikai palielinājušās, pauda politoloģe Iveta Kažoka.
"Pēc visa spriežot, ir izveidojusies nopietna plaisa starp vairākām jaunajām partijām, kur no vienas puses ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", bet no otras puses - "Attīstībai/Par!" (AP), kas sabloķējusies ar iepriekšējās valdības koalīcijas partijām, turklāt ir spējīga piesaistīt "Saskaņas" balsis," pauda Kažoka, piebilstot, ka šādos apstākļos Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būs ļoti grūti izvirzīt kādu premjera amata kandidātu, jo "izskatās, ka nevienam nav vajadzīgās balsis, un pretrunas starp partijām ir tikai padziļinājušās".
13. Saeimas prezidija vēlēšanas
"Saeimas Prezidija vēlēšanas parādīja, ka JKP un "KPV LV" no šī procesa aiziet ar daudz sliktākiem rezultātiem, nekā viņi bija gaidījuši, un balsojumi liecina, ka viņi par to vaino AP. Tas nozīmē, ka šīm partijām šobrīd būs ļoti grūti vienoties par kopīgu darbu koalīcijā, ja šo koalīciju vada kāds no šo triju partiju premjera amata kandidātiem," pauda Kažoka.
Politoloģe skaidroja, ka šīs Prezidija vēlēšanas ir iepriekšējās koalīcijas un AP taktiska uzvara, kā arī JKP un KPV LV taktisks zaudējums. Prezidija izveides process ir padziļinājis partiju savstarpējās pretenzijas, kas apgrūtinās iespēju vienoties par koalīciju un valdību, pauda Kažoka.
Uz pirmo sēdi sanāk 13. Saeima
Jautāta, kāds varētu būt iespējamais koalīcijas modelis, eksperte atbildēja, ka pagaidām koalīcijas modeli neredz.
"Vienā pusē no Prezidija balsojuma ir iepriekšējās valdības koalīcija plus AP, kuriem nepietiek balsu, lai izveidotu valdību, un otrā pusē ir JKP un "KPV LV", kuriem arī nepietiek balsu, lai izveidotu koalīciju. Šodienas Saeimas Prezidija vēlēšanas manā izpratnē ir apgrūtinājušas iespējas kādai no partijām pievienoties vienam vai otram partiju blokam. Tas nozīmē, ka koalīcijas aprises ir absolūti neskaidras. Īpaši, ja prezidents paliek pie tā, ka viņš nosauks kādu no trim jauno partiju premjera amata kandidātiem. Šobrīd izskatās, ka, lai ko viņš no šiem premjera kandidātiem nosauktu, šim cilvēkam nebūs vairākuma Saeimā, vai labākajā gadījumā varētu cerēt uz mazākuma valdību ar "Saskaņas" klusu atbalstu, uz ko diez vai kāda partija būtu gatava iet," sacīja politoloģe.
Kažoka pauda cerību, ka Valsts prezidents nosauks kādu premjera amata kandidātu, bet piebilda, ka tas nenozīmē, ka Saeima apstiprinās šī kandidāta veidoto valdību. "Ja premjera amata kandidāts būs kāds no jauno partiju kandidātiem, šim cilvēkam vienoties par jaunu valdību šajā Saeimas sastāvā un pie šādām partiju savstarpējām attiecībām būs ļoti, ļoti grūti, ja ne neiespējami," uzsvēra politoloģe, piebilstot, ka būtu ļoti pārsteigta, ja kādam no šiem trim kandidātiem izdotos izveidot valdību.
Jau ziņots, ka deputāti šodien ievēlēja 13.Saeimas Prezidiju, un par parlamenta priekšsēdētāju kļuvusi nacionālas apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķe Ināra Mūrniece. Par priekšsēdētājas biedriem ievēlēta JKP deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, kā arī 12.Saeimas spīkera vietniece Inese Lībiņa-Egnere (JV). Savukārt par Saeimas sekretāru kļuvis Andrejs Klementjevs (S), kurš šo amatu pildīja arī iepriekšējā sasaukumā. Par sekretāra biedru ievēlēta AP virzītā deputāte Marija Golubeva.
Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par jaunā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušās par jauno koalīciju un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.
