Kāpēc Daugavpils par Eiropas naudu pērk tramvajus no Krievijas

Gan Drošības policija, gan Ārlietu ministrija un aizsardzības ministrs paudis bažas par daugavpiliešu lēmumu un uzsver, ka tas var ietekmēt gan Latvijas starptautisko tēlu, gan padarīt Daugavpili atkarīgu no Krievijas militārā biznesa. Vēl jo satraucošāk ir fakts, ka tramvaju iegādei tiks tērēta Eiropas kopējā nauda, jo, kā zināms, Krievijas militārā industrija, maigi izsakoties, nav tā draudzīgākā ne Latvijai, ne arī Eiropas Savienībai un NATO.

Formāli pašvaldības uzņēmumam „Daugavpils satiksme” neko pārmest nevar. Piemēram, Drošības policija paziņojusi, ka šo tramvaju iegāde tiešus draudus nerada, bet pastarpinātus gan. Astoņus tramvaja vagonus Daugavpilij piegādās Lietuvas starpniekfirma „Railvec”, kura tramvajus „City Star” saņems no Tveras vagonbūves rūpnīcas, kura savukārt pieder Krievijas koncernam „Transmašholding”, kura īpašnieks šī gada janvārī iekļauts ASV Valsts kases izdotajā tā sauktajā Krievijas oligarhu sarakstā, bet ar šo personu saistīts uzņēmums ir iekļauts ES sankciju sarakstā.

Tveras vagonbūves rūpnīca un citi „Transmašholding” piederoši uzņēmumi ražo ne tikai civilus transportlīdzekļus, bet arī ieročus, piemēram, starta platformas starpkontinentālajām raķetēm. Koncerns ir plaši iesaistīts Krievijas militārajos pasūtījumos. Tā uzņēmums „Metrovagonmaš” ražo šasijas pretgaisa aizsardzības kompleksiem „Buk”, „Tor” un „Tugansk”, bet Kolomenskas rūpnīcā top dīzeļdzinēji Krievijas flotes zemūdenēm. Koncerna sastāvā ir arī separātistu kontrolē esošā Luhanskas lokomotīvju rūpnīca Ukrainā.

Ārlietu ministrijai  nav izprotams Daugavpils domes lēmums iegādāties tramvajus, kuru ražotājs saistīts ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Ministrija vairākkārt gan sarakstē ar Latvijas kompetentajām institūcijām, gan publiskajā telpā norādījusi uz riskiem, ko šāds darījums var radīt. Šī gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Starptautiskajā un Latvijas Republikas nacionālajā sankciju likumā, paredzot īpašu regulējumu publiskajiem iepirkumiem, ar kuru noteikts, ka, izvērtējot sadarbības partnerus publiskā iepirkuma procedūrā, jāņem vērā ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalstu, tajā skaitā ASV noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē Latvijas finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Par Daugavpils sadarbības partneri neizpratni paudis arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, jo „ar tramvaju iegādi Daugavpils saistības pret Krievijas militāro rūpnīcu nebeigšoties”. Ministrs saredz risku, ka Daugavpils sabiedriskais transports var kļūt atkarīgs no Krievijas militārā ražotāja.

Savukārt Drošības policija norādījusi: „Šāds darījums var negatīvi ietekmēt Latvijas starptautisko tēlu”. „Šajā gadījumā jāņem vērā, ka tramvaju iepirkums tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu finansēta projekta ietvaros. Līdz ar to laikā, kad pret Krieviju ir noteiktas starptautiskās sankcijas, pašvaldība par ES līdzekļiem plāno iegādāties produkciju no Krievijas, kas turklāt pastiprināti ir saistīta ar šīs valsts militāri rūpniecisko kompleksu,” norādīja Drošības policija.

Tikmēr „Daugavpils satiksmes” vadītājs Romans Savickis prezentācijā Daugavpils domē norādījis, ka par tramvaju iegādi no Krievijas „saņemtas pozitīvas atbildes” no Ārlietu ministrijas un Drošības policijas.

Krievijas tramvajus „Daugavpils satiksme” izvēlējās publiska iepirkuma rezultātā, kurā uzvarēja Tveras vagonbūves rūpnīcas piedāvājums. Vēl konkursā piedalījās Baltkrievijas uzņēmums „Belkommunalmaš”, kura piedāvātie gandrīz divas reizes lētākie tramvaji zaudēja, jo tiem bija nepietiekams durvju skaits, garums un ne visiem bija zemā grīda, raksta Daugavpils laikraksts „Latgales Laiks”. Lai iegādātos jaunos tramvajus Daugavpils ņems teju 1,7 miljonus lielu aizņēmumu – starpību starp tramvaju cenu un Kohēzijas fonda finansējumu. Tikmēr daugavpiliešiem šis darījums tiek pasniegts kā sasniegums un ieguvums: „Ja dome neņemtu aizdevumu, ļoti iespējams, tiktu zaudēti Kohēzijas fonda līdzekļi,” raksta „Latgales Laiks”.