Klosteres baznīca atzīmēs savu 110. dzimšanas dienu
Klosteres baznīca Kuldīgas noavada Turlavas pagastā atzīmē savu 110. dzimšanas dienu.
Kultūra

Klosteres baznīca atzīmēs savu 110. dzimšanas dienu

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Sestdien, 27. oktobrī, pulksten 12.00 jubilejas ekumēniski-muzikālajā dievkalpojumā „Latvijai – 100. Baznīcai – 110” savu 110. jubileju atzīmēs Klosteres-Jamaiķu luterāņu baznīca Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Jubilejas dievkalpojumā piedalīsies apkārtnes luterāņi, baptisti un katoļi, kā arī citi interesenti. Pasākumā uzstāsies arī vairāki muzikālie kolektīvi, no kuriem titulētākais ir „Suitu dūdenieki”.

Klosteres baznīca atzīmēs savu 110. dzimšanas dien...

Draudzes priekšnieks Juris Vītols pastāstīja, ka svētku dievkalpojumā piedalīsies kādreizējais Alsungas katoļu mācītājs, tagad liepājnieks Andris Vasiļevskis un „Suitu dūdenieki”, Aizputes luterāņu mācītājs Varis Bitenieks un Laidu pagasta sieviešu ansamblis „Vēja zvani”, kaimiņpagasta ērģelniece Dace Nasteviča spēlēs arī kokli, būs arī baptistu kolektīvs ar Aizputes baptistu mācītāju Jāni Balodi, kā arī tuvākie kaimiņi – otras Turlavas pagasta luterāņu draudzes – Lipaiķu pārstāvji ar evaņģēlistu Didzi Olti. Pēc svētku dievkalpojuma visi pulcēsies pie svētku kliņģera. Uz svinīgo dievkalpojumu tiek mīļi aicināti visi!

Jāteic, ka Klosteres baznīca ir arī arhitektūras piemineklis. Un tajā ir restaurēts vēl no iepriekšējās, koka dievnama ēkas saglabājies 1692. gadā veidotais viens no retajiem Latvijā vēl esošajiem manierisma stilā veidotajiem altāriem, kas ievērojams ar saviem savdabīgajiem rotājumiem - nāriņām. Interesanti arī tas, ka baznīcai ir vēsturiski zīmīgs nosaukums. Tā atrodas kādreizējā Klosteres pagastā, kas savu nosaukumu ieguvis, pateicoties tur savulaik esošajam cisterciešu klosterim. Savukārt atjaunotās Latvijas laikā, baznīcā tikusi pie Svētā Pētera vārda. Pirmās brīvvalsts laikā šī baznīca vienkārši tika dēvēta par Klosteres Pētera baznīcu, jo tās celtniecībai prāvu naudas summu ziedoja vietējais zemnieks Pēteris, bet pēc neatkarības atgūšanas, kad atjaunojās arī padomju laikā draudzei atņemtā svētvieta, kurā bija iekārtota kolhoza klēts, Pēteris „kārtojot birokrātiskos dokumentus” vienā brīdī kļuva par „svēto”.