Ugunsgrēkā Liepājā mazbērnus zaudējusī vecmāmiņa no slimnīcas atgriezusies mājās
Vecmāmiņa, kura pirms vairāk nekā mēneša vienus dzīvoklī atstāja divus mazbērnus – 9 gadus vecu zēnu un pusgadu vecu meiteni - un viņus zaudēja ugunsgrēkā, pēc pārdzīvotās traģēdijas atgriezusies mājās no slimnīcas, kur veseļojās pēc traģiskā negadījuma.
Pie sievietes no ārzemēm bijis ieradies arī viņas dēls, lai sniegtu mātei palīdzību un atbalstu. Tāpat uz neilgu laiku Latvijā bijusi ieradusies arī sievietes meita, kuras bērni gāja bojā, taču meita drīz atkal devusies prom, raksta portāls liepajniekiem.lv.
Mazbērnus zaudējusī sieviete nevēlējusies zaudēt arī mājas un, kaut arī bijis grūti atgriezties mājoklī, kur notika traģiskais negadījums, atteikusies no iespējas pārcelties uz citu dzīves vietu, pavēstījusi Liepājas domes Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča.
Liepājas domes Sociālais dienests sniedzis atbalstu traģiskajā ugunsnelaimē cietušajai ģimenei, kuras laikā gāja bojā divi bērni - 2006. gadā dzimis zēns ar īpašām vajadzībām un pusgadu vecā meitenīte. Sociālais dienests piešķīra apbedīšanas pabalstus bojā gājušo bērnu guldīšanai zemes klēpī. Tāpat Sociālais dienests bērnu vecmāmiņai apmaksāja psihologa pakalpojumus un piešķīra vienreizēju materiālo pabalstu.
„Pēc vajadzības Sociālais dienests gatavs apmaksāt arī psihologa palīdzību citiem bojā gājušo bērnu tuviniekiem, piemēram, viņu mātei,” iepriekš norādīja Bartkeviča, piebilstot, ka bojā gājušo bērnu otrā vecmāmiņa no psihologa palīdzības atteikusies.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Liepājā, Mežu ielā, 12. decembra pēcpusdienā bojā gājušos divus bērnus vecmāmiņa bez uzraudzības atstāja, jo bija aiznesusi kaķi pie veterinārārsta. Ome apmēram uz pusstundu bija atstājusi bērnus bez uzraudzības un ar to pietika, lai notiktu nenovēršama traģēdija deviņstāvu daudzdzīvokļu nama septītā stāva dzīvoklī. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz nelaimes vietu bija saņēmuši pēc pieciem pēcpusdienā. Tur kaimiņi kādā dzīvoklī bija sajutuši deguma smaku, un, atverot dzīvokli (kaimiņiem bija uzticētas tā atslēgas), tajā atrada divus beigtus bērnus – pie durvīm gulošu zēnu un istabā nu jau mūža miegā savā gultiņā iemigušu pusgadu vecu meitenīti. Mazos atdzīvināt neizdevās.
Bērnus pieskatīja viņu vecmāmiņa. Zēna mātei jau pirms vairākiem gadiem tika atņemtas mātes tiesības un par puikas ar īpašām vajadzībām aizgādni ar bāriņtiesas lēmumu bija iecelta viņa vecmāmiņa. Savukārt par mazās meitenītes eksistenci bāriņtiesai ziņu nebija. Viņu audzināšanā omei pirms Ziemassvētkiem bija nodevusi māte, kura pati dzīvo un strādā ārzemēs. Māte solījās meitu paņemt pie sevis, kad viņai apritēs gadiņš. Gan bāriņtiesa, gan kaimiņi saka, ka vecmāmiņa par mazbērniem esot ļoti rūpējusies.
Pēc visa spriežot, dzīvokļa elektroinstalācijā notika īssavienojums un sāka gruzdēt uz galda esošā mākslīgā eglīte. Tāpat aizdegās arī galds un dīvāns. Kad ieradās ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apslāpušas – dzīvoklī bija izdedzis viss skābeklis. Deviņgadīgais zēns, juzdams gruzdamu, pēc visa spriežot, bija aizrāpojis līdz durvīm, bet nespēdams tās atvērt, pie tām arī saļimis bez dzīvības. Meitenīte tā arī bija palikusi savā gultiņā.
