Inkēns: "Saskaņa" 13. Saeimā iegūs visvairāk mandātu, bet valdībā pārstāvēta, visticamāk, netiks

Lai tiktu valdībā, "Saskaņai" kopā ar kādu sadarbības partneri ir jāiegūst vismaz 51 mandāts. Kopā ar "KPV LV" šo pārsvaru, visticamāk, neizdosies nodrošināt, bet citas partijas koalīcijā ar "Saskaņu" diez vai gribēs darboties, norāda Inkēns.

"Ir skaidri redzams, ka "Saskaņa" pēdējā laikā pagriezusies ar skatu uz Eiropu un cenšas būt sociāldemokrātiska. Partijas līderis Nils Ušakovs (S) cenšas rast savai partijai atbalsta punktus Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu tai lielāku ietekmes laukumu Eiropas Parlamentā. Ušakovs taisa savu mazo ārpolitiku, kas ir orientēta uz sociāldemokrātiem, un tas Latvijai nekādā ziņā nenāk par sliktu. Bet tas nenozīmē, ka Ušakovam būtu jāļauj taisīt visu valsts ārpolitiku, jo "Saskaņa" tā arī nav pagriezusi muguru pret savu līdzšinējo partneri - Krieviju," savos novērojumos dalās Inkēns.

"Es neticu, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu veidot koalīciju ar "Saskaņu". Par ZZS politiķiem var visādi domāt, piemēram, ka viņi nav pietiekami radoši, ka viņi nav tie, kas virza valsti uz priekšu, bet tikai patērē citu izdomātās idejas, taču es neticu, ka viņi ies kopā ar "Saskaņu"," domā Inkēns.

13.Saeimā, pēc Inkēna domām, iekļūs ZZS, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "kāds no "Vienotības" pārpalikumiem", "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP).

"Ja atskaitām "Saskaņu" un "KPV LV", ar kuru būs grūti strādāt, bet politikā vajadzības gadījumā visu var sarunāt, tad nākamā valdības koalīcija varētu būt ZZS kā lielākā frakcija, VL-TB/LNNK un "Jaunā Vienotība", kā arī JKP. Rezultātā valsts attīstīsies tāpat kā līdz šim, tikai varbūt mazliet lēnāk," prognozē Inkēns.