Zemkopības ministrs Dūklavs no ZZS – skandālu līderis, kurš atkal ticis Saeimā
Visvairāk bijušo komunistu pagājušajā – 12. Saeimā - ievēlēja no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Toreiz no 21 ZZS izcīnītā mandāta deviņus ieguva izbijušie komunisti. Šajā Saeimā vairums no viņiem netika. Tomēr divi Jāņi – Vucāns un Dūklavs tika pārvēlēti. Īpašu „pārsteigumu” sagādājis zemkopības ministrs Dūklavs.
ZZS šajās Saeimas vēlēšanās startēja ar reklāmas saukli, ka tā ir „labo darbu čempionu komanda”. ZZS kandidāti tik tiešām ir čempioni, bet viens otrs var pretendēt nevis uz „labo darbu”, bet gan uz skandālu čempiona godu. Tāds neapšaubāmi ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Tikai viens no bijušajiem partijniekiem atkārtoti nestartēja Saeimas vēlēšanās – Andris Siliņš. Savukārt Valdis Skujiņš, Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Inesis Boķis un Jānis Trupovnieks atkārtoti neietika parlamentā. Varētu būt, ka viens no iemesliem, kādēļ vēlētāji viņus izbalsoja bija „sliktā pagātne”, bet kādreizējam kolhoza „Piebalga” priekšsēdētājam Dūklavam, kurš jau daudzus gadus ir zemkopības ministrs, tā nekaitēja.
Lai arī šajā Saeimā ZZS ieguva par desmit mandātiem mazāk nekā pagājušajā, Dūklavs kļuva par „čempionu” Latgales iecirknī ar 1. numuru startējošais Dūklavs saņēma 3716 plusiņus un tikai 1535 mīnusus.
ZZS sagaida 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus
Dūklavs „godam” var lepoties ar bēdīgi slavena skandālista slavu. Viņa laikā ievērojami sarucis gan cūku, gan govslopu skaits. Viņš nobremzējis depozīta sistēmas ieviešanu, neprotot angļu valodu, labāk sarunājies ar krieviem, nevis Eiropas Savienību. Lobējis sava biznesa intereses. Piedalījies apšaubāma rakstura saviesīgās vakariņās un medībās...
Samazinās lauksaimniecības dzīvnieku skaits
Ministra Dūklava ministrēšanas laikā gadu no gada ievērojami samazinājās lauksaimniecības dzīvnieku – cūku un govju - skaits. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas liecina, ka kopš 2010. gada, kad Dūklavs iesēdās ministra krēslā un tajā pabijis vairākās valdībās, cūku skaits samazinājies par aptuveni 63 000, slaucamo govju - par 15 000, bet gaļas liellopu skaits - par 30 000. Tāpat arī saimniecību skaits būtiski sarucis – par vairākiem tūkstošiem ik gadu. Te gan jāteic, ka šajā uzskaitē ņemtas vērā gan saimniecības, kurās ir vairāki simti lopu, gan tādas, kurās audzē tikai pāris rukšu pašpatēriņam. Tomēr skaitļi runā paši par sevi. CSP un nozaru asociāciju dati mazliet atšķiras, bet kopaina tomēr viena – samazinājums ir acīmredzams.
Ja 2010. gadā cūku kopskaits Latvijā bija 383 345, 2013. gadā - 364 807, 2016. gadā - 361 094, tad pērn tikai – 320 600. Lielā mērā šis rukšu sarukums bija saistīts ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu, kuru tā arī par spīti visiem pasludinātajiem biodrošības pasākumiem nav izdevies iegrožot. Vienlaikus arī sarucis saimniecību skaits, kurās turēja cūkas – no 18 165 2010. gadā līdz 11 502 2016. gadā.
Tāpat neiepriecinoša aina ir arī attiecībā uz slaucamām govīm. Ja 2010. un 2013. gadā to kopskaits bija aptuveni vienāds – ap 166 000, tad pirms trim gadiem sākās to likvidācija. 2016. gadā mūsu saimniecībās bija tika 160 650 slaucamas govis, bet pērn – 150 400.
Arī gaļas liellopu skaits sarucis – no 434 665 2016. gadā līdz 405 800 pērn. Tas gan ir par 10 000 vairāk nekā 2010. gadā, bet pēdējo gadu laikā saimnieki aizvien biežāk atsakās audzēt gaļas liellopus. Par to liecina arī saimniecību skaits ar liellopiem: 2010. gadā – 35 097, 2013. gadā – 28 956, 2016. gadā – 24 145.
Slepenas sarunas ar Krievijas valdību
Kamēr Latvijas lauksaimniecības statistikas rādītāji kritās, Dūklavs piedalījās teju vai masonu sarunās. 2016. gada augustā, neiesaistot Latvijas Ārlietu ministriju, pēc Krievijas Federācijas vēstnieka aicinājuma viņš organizēja slepenu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču zivju pārstrādes rūpnīcā „Kaija”, kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Dūklavs vēlāk norādīja, ka viens no tikšanās mērķiem esot bijis Latvijas slavenajām šprotēm atkal pavērt ceļu uz Krievijas tirgu.
Jā, ar krieviem bijušajam Piebalgas kolhoza priekšsēdim ir labāk sarunāties nekā ar Eiropas Savienības līderiem un Briseles ierēdņiem, jo ministra angļu valodas zināšanas, maigi izsakoties, nav tās spīdošākās. Iespējams, valodas barjeras dēļ viņam arī daudzreiz Briselē nav izdevies sarunāt Latvijas zemkopjiem izdevīgus lēmumus - piemēram, lai Latvijas lauksaimnieki no ES saņemtu pienācīgas kompensācijas par pērnruden plūdos zaudēto. Neskatoties uz to, viņš lobējis, lai kompensācijas saņemtu viņam pietuvinātas saimniecības, kuras nemaz plūdi nebija skāruši. Savukārt pašlaik nav nekādas skaidrības, kā zemniekiem varētu tikt kompensēti šīsvasaras sausuma radītie zaudējumi.
Dūklava privātās „kompensācijas”
Dūklava vadītā ministrija pirms dažiem mēnešiem piebremzēja atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu, kura varētu tieši skart viņu kā alus rūpnīcas „Piebalgas alus” līdzīpašnieku. „Nav skaidrības par ieguvumiem no depozītu sistēmas,” paudis ministrs.
Pirms pāris gadiem Dūklavs sarīkoja arī skandalozās vakariņas ar medībām savai Lietuvas kolēģei un mūsu kaimiņvalsts pārtikas uzņēmējiem, kas izskatījās visnotaļ dīvaini un lika uzdot jautājumu – vai ministrs kādu slēptu un savtīgu interešu vārdā nelobē lietuviešu biznesu? Un vēl šis „privātais rauts” notika dienu pirms Lietuvas tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanu par dienēta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētā Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora Jona Miļa, kurš arī piedalījās šai saviesīgajā vakarā, vadītajā iestādē. Vai abi kungi runāja par to, kas, kur un no kā būtu slēpjams?
