Šogad izbeigta 48 maksātnespējas administratoru sertifikātu darbība

Ličkovska skaidroja, ka 20 gadījumos sertifikāta darbība izbeigta, jo administratori izvēlējušies nekārtot administratora kvalifikācijas eksāmenu, savukārt 13 gadījumos administratori nenokārtoja šo eksāmenu. Desmit gadījumos sertifikāta darbība izbeigta pēc pašu administratoru vēlēšanās. Bijuši arī individuāli gadījumi, kad sertifikāta darbība izbeigta saistībā ar administratora neatbilstību nevainojamajai reputācijai, nenomaksātu disciplinārsodu, faktu, ka administrators ticis notiesāts par tīšu likumpārkāpumu, kā arī situāciju, kad tiesa divas reizes atcēlusi administratoru par normatīvo aktu pārkāpumiem. Vēl vienam administratoram sertifikāta darbība izbeigta saistība ar viņa nāvi.

Juridiskā departamenta direktore piebilda, ka šogad administratora pretendentu eksāmenu kārtojušas 26 personas, bet nokārtojuši vien astoņi cilvēki.

Ličkovska norādīja, ka 2018.gadā notikušas ap 50 pārbaudes administratoru prakses vietās, no kurām desmit gadījumos saņemti pozitīvi novērtējumi, savukārt 35 gadījumos konstatēti iebildumi, bet sešos gadījumos saņemts negatīvs atzinums. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar to, ka administrators nav spējis pierādīt faktisko izmaksu pamatotību, kā arī ar to, ka administratora vietā faktiski darbojas cita persona.

Savukārt MKD direktora pienākuma izpildītāja Baiba Banga uzsvēra, ka šogad no MKD darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti 964 635 eiro, apmierinot 992 darbinieku prasījumus. Tāpat izmaksāti 2784 eiro 18 administratoru atlīdzības segšanai.

Turpretim Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norādīja, ka līdz šī gada beigām Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sniegs novērtējumu par maksātnespējas regulējumu Latvijā. Viņa piebilda, ka līdz šī gada 1.decembrim Ministru kabinetā tiks iesniegts pamatnostādņu un plāna īstenošanas starpposma novērtējums par laika posmu no 2016. līdz 2017.gadam.

Medina uzskata, ka grozījumi normatīvajos aktos, kas stājās spēkā 1.jūlijā, veicinājuši efektīvāku strīdu izskatīšanas kārtību.

Jau vēstīts, ka grozījumos normatīvajos aktos, kas stājās spēkā 1.jūlijā noteiktas tiesības administratoram jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likuma izmaiņu autori.

Noteikts, ka kreditors vai parādnieka pārstāvis ir tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā.

Civilprocesa likumā ieviests pagaidu aizsardzības piemērošana noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Par pagaidu aizsardzības līdzekļiem kalpo sūdzības iesniedzēja tiesības piedalīties maksātnespējas procesā bez balsstiesībām (būt informētam par darbībām procesā, aizstāvēt intereses Maksātnespējas administrācijā) un atsevišķos gadījumos - tiesību liegšana, piemēram, uz balsstiesībām kreditoru sapulcē. Šādu aizsardzības līdzekļu piemērošana būs līdzsvarota un efektīva, jo neaptur maksātnespējas procesa efektīvu realizēšanu, vienlaikus samērojot kreditoru kopuma intereses, atzīmē likumprojekta autori.