Ebreju meitene Šeila stāsta, kā izjūt antisemītismu Latvijā
Viena no mūžsenām cilvēces problēmām ir antisemītisms – naids pret ebreju tautības cilvēkiem. Arī Latvija no tā nav pasargāta. Kā atzīst Latvijas ebreji, ikdienā viņi to neizjūt, bet tas ir manāms internetā, sevišķi anonīmajos komentāros.
Latvijas Universitātes studente Šeila Eizenšarfa LU Sociālo zinātņu fakultātes raidījumam „Kivi” stāsta: „Latvijā tas (antisemītisms) nav ļoti redzams. Ne ikdienā, ne valsts līmenī to neizjūtu. Nav tā, ka cilvēks pienāktu man klāt un pateiktu – tu man nepatīc, jo esi ebrejiete”. Tomēr interneta vidē Šeilai nākas lasīt komentārus, kurā izpaužas naids pret ebrejiem. Sevišķi tas jūtams anonīmajos komentāros, kuros cilvēks savu attieksmi var paust neatklājot savu identitāti. Anonīmajā vidē cilvēks var izlemt vienu dienu būt antisemīts, bet otru – kvēls patriots. „Ne visi, kas tos (komentārus) raksta to pateiktu arī reālajā dzīvē,” atzīst Šeila. Ja kāds izsaka nepatiku pret ebrejiem, tad Šeila to pirmām kārtām izjūt kā apvainojumu, kas vērsts personiski pret viņu.
Tagad, kad attīstījušās jaunās tehnoloģijas, antisemītisms izpaužas arī jaunās formās. LU pētnieks Didzis Bērziņš saka, ka cilvēkus no antisemītisma var izārstēt vienīgi izglītība. Ko par antisemītisma izpausmēm stāsta Šeila Eizenšarfa, Didzis Bērziņš, kā arī LU profesors Aivars Stranga, skatieties videosižetā.
Te jāatgādina, ka nesen Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs, „Rietumu bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko nesen izteicies: „Esmu pilnīgi pārliecināts, un tāds ir arī manu kolēģu - kopienas līderu - viedoklis, ka Latvijā šobrīd nav reālu antisemītisma draudu. Nav nekāda antisemītisma valsts līmenī, tā nav publiskajā presē, tā nav nopietnā nozīmē un sabiedrībā. Lai gan, protams, mūs satrauc diemžēl atkārtotie centieni dažus nacistu noziedzniekus padarīt baltākus vai iecelt varoņu kārtā”.
