Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem: ko sola partijas un kam no solītā vispār vērts ticēt
Partiju programmās tiesiskuma jautājumos aiz skaļajiem saukļiem ir diezgan maz konkrēta satura – secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, turpinot analizēt politiķu solījumus pirms Saeimas vēlēšanām.
Noziedzība, korupcija, ēnu ekonomika, problēmas tiesu sistēmā un maksātnespējas jomā - lai gan partiju programmās var atrast apņēmību visas šīs lietas risināt, solījumi galvenokārt ir vispārīgi. Tomēr pat gadījumos, kad partija ir nospraudusi kādu konkrētu mērķi, bieži vien ir grūti saprast, kā tieši tā iecerējusi rezultātu sasniegt.
KNAB, kurš ir apvienots ar Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju, bet tā vadītājs ir atrotējis no kādas ziemeļvalsts. Maksātnespējas administratori nonāk tiešā valsts pakļautībā kā Tieslietu ministrijas ierēdņi, vienlaikus atverot tirgu starptautiskiem speciālistiem, bet galu galā šo profesiju vispār likvidējot. Reformētās tiesas lietas izskata gada, nu labi – divu gadu laikā, turklāt tagad tā ir zvērināto tiesa, kura par ekonomiskajiem noziegumiem var piespriest nāvessodu bez jebkādas apelācijas. Ēnu ekonomika ir ievērojami samazināta un apkarota, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji obligāti deklarē ienākumus. Savukārt reformētais Valsts ieņēmumu dienests uzņēmējus nevis soda, bet atbalsta. Tikmēr pašvaldības policisti saņem sociālās garantijas. Un, protams, visas šīs iestādes ir modernizētas, attīstītas un tām ir palielināts finansējums, taču vienlaikus tās ir likvidētas, lai būvētu kaut ko jaunu. Šāda vidējā aritmētiskā aina veidojas no visu 16 vēlēšanu sarakstu piedāvājuma tiesiskuma jomā.
Partiju programmās netrūkst vispārīgu saukļu, kas labi iederētos uz plakātiem jebkurā piketā: “Uzsāksim reālu cīņu pret korupciju valsts pārvaldē.” “Biznesa atdalīšana no politikas.” “Nost ar izzadzējiem!” “Cīņa pret visa veida korupciju.”
Taču pretkorupcijas jomā ir arī atsevišķi ļoti konkrēti priekšlikumi. Latvijas Krievu savienība sola nodrošināt KNAB un drošības dienestu vadītāju rotāciju pēc līguma ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Savukārt Jaunā konservatīvā partija grib apvienot KNAB, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju un izveidot jaunu iestādi – Nacionālās drošības biroju. Bet partija “KPV LV” publiski solījusi pēc nākšanas pie varas KNAB likvidēt, jo tas esot sevi diskreditējis.
Pretkorupcijas piedāvājumu visu vēlēšanu sarakstu programmās pētīja arī Sabiedrība par atklātību “Delna”. Secinājums – lai gan dažas partijas savā retorikā apgalvo, ka ir cīnītājas pret korumpantiem, no to programmām tas nav redzams, saka “Delnas” direktore Liene Gātere: “Ja mēs gribam cīnīties ar korupciju un pastiprināt šo cīņu ar korupciju, tad jāskatās, ko mēs gribam sasniegt. Latvijā arī ļoti patīk runāt par prevenciju pašlaik, bet es domāju, ka mums vairāk jāfokusējas valstī ir uz izmeklēšanas kapacitāti, uz pierādīšanas kapacitāti, uz tiesu spēju iztiesāt šos noziegumus. lai mums būtu spriedumi notiesājoši tajos gadījumos. Lai tas nostrādātu arī kā tas preventīvais jeb atturošais mehānisms. (..) Bet no tā, ka mēs apvienojam kaut kādas iestādes, pirmkārt, ir jautājums, vai to kapacitāte ceļas, otrkārt, ir par iestāžu neatkarību jautājums.”
Populārs temats šajās vēlēšanās ir arī problēmas maksātnespējas sistēmā. Tam ir pievērsušās vairākas partijas, kuru piedāvātie risinājumi gan būtiski atšķiras. LSDSP/KDS/GKL apvienība grib maksātnespējas procesa administratoru institūcijas iekļaut Tieslietu ministrijas sastāvā kā departamentus. Arī Jaunā konservatīvā partija administratorus grib redzēt tiešā valsts pakļautībā. Turpretim “Jaunā Vienotība”sola maksātnespējas administrēšanas tirgu atvērt starptautiskiem speciālistiem, bet “Attīstībai/Par!” grib šo profesiju likvidēt vispār, ļaujot kreditoriem pašiem izvēlēties, kas apsaimniekos maksātnespējīga uzņēmuma mantu.
Bijušais Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks Helmuts Jauja, kurš šogad Tieslietu padomes izveidotajā ekspertu komisijā pētīja maksātnespējas procesu tiesvedības, par radikālām idejām ir skeptisks: “Tie paziņojumi ir mazliet novēloti, jo tā problemātika tiešām bija ļoti skaudri aktuāla kaut kādus pāris gadus atpakaļ, un tad īsti nevienam interese nebija. (..) Ir veiktas arī tādas pietiekami plašas reformas, un vēl vairāk to jomu šobrīd reformēt un vēl kaut ko mēģināt uzlabot, es domāju, būtu pilnīgi lieki. Vienkārši ir jāļauj šobrīd uzsāktajiem procesiem iet uz priekšu, ļaut Maksātnespējas kontroles dienestam strādāt to, ko viņi jau šobrīd ir uzsākuši darīt. Un pēc pāris gadiem mēs varam apskatīties atpakaļ un paskatīties, vai tās lietas ir sakārtotas.”
Jauja gan atzīst, ka, raugoties uz problēmu plašāk, darāmā vēl arī daudz, un tas galvenokārt attiecas uz tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti. Palielināt šīm iestādēm finansējumu, modernizēt un attīstīt tās sola vairākas partijas, taču līdzīgi ir ar vairākām citām nozarēm. Tomēr Latvijas Reģionu apvienība sola ne vien vairāk naudas izmeklētājiem, bet arī atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.
Vairākas partijas pievēršas tiesu sistēmai. JKP sola, ka tā būs efektīva, “Attīstībai/Par!” - savlaicīga. “Jaunā Vienotība” sola, ka lietas varēs iztiesāt divos gados, bet pēc “KPV LV” reformām jebkuru tiesvedību Latvijā varēšot pabeigt gada laikā. Taču vai tā patiešām ir aktuāla problēma? Tiesneši apgalvo, ka ne pārāk.
“Tātad, civillietas 79 procenti tiek izskatītas gada laikā. Apelācijas instances tiesā gada laikā tiek izskatīti 93 procenti lietu. Tie cipari jau reāli pastāv, tiesas jau apmēram tādā režīmā strādā. Un tas, ko es gribu teikt, ka tomēr mēs gribētu arī sadarboties, nē, drīzāk kaut kādu dialogu uzturēt ar politiķiem, lai viņi šos skaitļus zina pirms pasniedz tiesu darbību kā nekvalitatīvu vai ilgu,” aicina Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns norāda: “Redziet, mēs jau varam paātrināt, bet tad mēs [to darīsim] uz kādu interešu rēķina. Vai nu tiks samazināts vai noteikts ierobežots laiks aizstāvībai vai arī otrai pusei. To nevar! Likums šobrīd nosaka vispārīgus principus, lai abas puses var realizēt simtprocentīgi savas intereses un lai saņemtu saprotamu un objektīvu spriedumu. Tam arī ir nepieciešams laiks. (..) Televīzija parāda tikai tās skaļākās lietas, un loģiski, ka uz tā fona politiķi pasaka: jā, mēs nodrošināsim gadu. Nenodrošinās, tas nav iespējams, jo tad ir jāpārkāpj likums.”
Tiesiskuma blokā ietilpst arī cīņa ar ēnu ekonomiku. To sola daudzi, tāpat kā reformēt Valsts ieņēmumu dienestu vai padarīt to par uzņēmējus atbalstošu, ne sodošu iestādi. Tomēr arī te partiju piedāvājums ir pārāk vispārīgs, bet PVN izkrāpšanai, kas esot viena no lielākajām problēmām, uzmanību partijas faktiski nav pievērsušas, secina nodokļu eksperts, juridiskā biroja “Sorainen” partneris Jānis Taukačs.
"Otrs aspekts, kas prasījās – protams, ka ēnu ekonomikas apkarošana arī saistās ne tikai ar to, kas notiek Latvijā, bet arī Eiropā. Un tātad svarīgi būtu izteikt attieksmi, ko tad mēs domājam par jauno PVN sistēmu, ko Eiropa šobrīd plāno ieviest, ko tad mēs domājam par jauno digitālo PVN, par virtuālo pastāvīgo pārstāvniecību digitālajam biznesam. Tādas lietas, kas vairāk saistās ar plašākām globālām tendencēm vai tendencēm ES, ne tikai Latvijā,” piebilst Taukačs.
Tomēr kā pozitīvu lietu Taukačs uztver to, ka caur puķēm vairāki saraksti programmās liek noprast, ka problēmas ir arī ar partiju finansēšanu Latvijā, kas tagad tiek risināta caur izšķērdīgiem un koruptīviem valsts un pašvaldību iepirkumiem jeb politbiznesu.
Tas, ka kopumā partijas par dažādām problēmām ar tiesiskumu savās programmās runā diezgan daudz, ļauj secināt, ka tās jūt – vēlētājiem pēc šādas retorikas ir pieprasījums. Savukārt detaļu trūkums ne vienmēr ir slikts, jo nākotnē tas politiķiem ļaus vieglāk ieklausīties ekspertu viedoklī un atkāpties no pašu izdomātā, taču, iespējams, ne pārāk veiksmīgā risinājuma.
