VIDEO: tā izskatīsies Jaunajā Rīgas teātrī pēc vērienīgās pārbūves

Saņemot Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās ēkas atslēgas, tās pārbūvētāji, pilnsabiedrība "RERE būve 1" solīja projektu īstenot droši un apkārtējām ēkām saudzīgi, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"RERE būve 1" biedra SIA "RERE būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks pauda gandarījumu par pilnsabiedrībai uzticēto projektu. "Tas ir arī liels izaicinājums - mums būs jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma," norādīja Koks.

Vienlaikus ar JRT pārbūvi būvnieki sola regulāri uzraudzīt tuvumā esošo ēku stāvokli. Paredzams, ka iecerētie monitoringa pasākumi palīdzēs projektu īstenot droši un apkārtējām ēkām saudzīgi. Būvnieki lūdz apkārtējo māju iedzīvotājus būt saprotošiem, jo būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa ir putekļi, paaugstināts trokšņu līmenis, vibrācijas un īslaicīgi satiksmes ierobežojumi.

"Būvdarbus plānosim tā, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību apkārtējo māju un pilsētas iedzīvotājiem. Rūpējoties par drošību, lūdzam ievērot visas brīdinājuma zīmes un norādes," uzsvēra Koks.

Savukārt VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atslēgu nodošanas ceremonijā uzsvēra, ka šis ir nākamais būtiskais solis, lai JRT atgūtu ne vien agrāko spožumu, bet arī kļūtu par mūsdienīgu teātri, kur baudīt pasaules līmeņa mākslu.

"Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šis ir viens no objektiem, kuram būvuzraudzību veiksim paši," sacīja Gruškevica.

Kamēr Lāčplēša ielā 25 noritēs būvniecības darbi, VNĪ aicina interesentus no 9.septembra līdz 30.septembrim apmeklēt virtuālās realitātes ekskursiju pa topošo JRT ēku, kādu to ir projektējusi Zaiga Gaile. Virtuālā ekskursija būs pieejama pašreizējās JRT telpās, "Tabakas fabrikas" ceturtā stāva vestibilā iepretim garderobēm, kur to varēs aplūkot pirms izrādēm un to pārtraukumos.

Kā ziņots, Ministru kabinets 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto JRT pārbūves budžetu. JRT būvniecības budžets pēc aktuālajiem aprēķiniem ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu JRT ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības "Rere būve 1" piedāvājums. "Rere būve 1", kuru 2014.gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve", piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.

JRT projekta autori ir pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm JRT izmantoto telpu apjoms gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem uz 9767,1 kvadrātmetru, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā "100 adreses Latvijas simtgadei", aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.