Saeima atbalsta ieceri liegt darba devējiem bez pamatojuma prasīt svešvalodu zināšanas

Likumprojektu atbalstīja 55 deputāti, bet pret bija 20 parlamentārieši. Vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās, bet Anrijs Matīss (S) atturējās.

Sociālo un darba lietu komisija iepriekš noraidīja šo ieceri. Arī valdības sociālie partneri neatbalstīja šos grozījumus, tāpēc komisijas deputāti vienojās pieprasīt atzinumu par priekšlikumu no Labklājības ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes.

Labklājības ministrijas atzinumā norādīts, ka Darba likumā ietvertais regulējums jau tagad nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību pret dažādas veida atšķirīgu attieksmi. Savukārt likumprojekta minētie jautājumi pēc būtības ir uzskatāmi par valsts valodas politikas jautājumiem, bet atsevišķas normas dublē jau tagad likumā noteikto.

Deputātiem par šo jautājumu komisijas sēdē bija dažādas nostājas, savukārt opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) pauda viedokli, ka piedāvātais regulējums ir diskriminējošs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis iepriekš komisijas sēdē pauda, ka jautājums par aizliegumu atgriežas dienaskārtībā ik reizi, tuvojoties vēlēšanām, tomēr LDDK pret šādu normu iebilst, turklāt vairāku iemeslu dēļ.

Alksnis apgalvoja, ka darba devēji jau tagad neizvirza prasības, kas nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai, turklāt patlaban spēkā ir vairākas normas, kuras pēc būtības jau paredz līdzīgu nosacījumu, proti, aizliegts sludinājumos norādīt par prasību svešvalodas zināšanas, kuras nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tāpat nedrīkstot aizmirst par to, ka uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, neignorēs Latvijas vēsturiski veidojušos etnisko sastāvu, piebilda LDDK pārstāvis.

Viņa viedoklim pievienojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, kurš arī vērsa uzmanību uz jau esošiem normatīvajiem aktiem, kuri nosaka aizliegumu norādīt svešvalodas zināšanu prasību sludinājumos, ja tas nav nepieciešams pienākumu veikšanai, turklāt arī darba līgumā ar likumu aizliegta līdzīga prakse.

Savukārt nacionālā apvienība, piedāvājot minētos likuma grozījumus, uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir "novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju".

Tāpat Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas izmaiņas regulējumā par darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram.

Minētos likuma grozījumus sagatavoja Labklājības ministrija (LM) un tie tika atbalstīti Ministru kabinetā.

LM skaidroja, ka likuma grozījumi paredz - turpmāk, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, ka viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to.

Tāpat likuma grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja darba devējs septiņu dienu laikā neizskata sūdzību un nesniedz atbildi par pieņemto lēmumu, tad tiks uzskatīts, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.

Lai līdzsvarotu abu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, likumprojektā arī ir noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu svarīga iemesla dēļ un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.

Likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā sociālo partneru - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas - panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Vēl Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz no 2021.gada mainīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2021.gada 1.janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam obligātās iemaksas jāveic līdz mēneša 23.datumam, savukārt ziņojums par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī jāiesniedz līdz mēneša 17.datumam.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotājā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecina uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaita attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram.

Vienlaikus saistībā ar no šī gada obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā veikšanu no autoratlīdzībām likumā plānots ierakstīt, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzībām vai tās veic pašnodarbinātie 5% apmērā.

Savukārt, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prokuratūras - Eirojusta - pārstāvja laulātājam tādas sociālās garantijas kā diplomāta laulātajam, likumā nosakāms, ka pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu obligāti ir pakļautas arī personas, kuru laulātais pilda Latvijas pārstāvību Eirojustā un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Latvijas pārstāvja Eirojustā laulātais.

Vienlaikus ar grozījumiem veikta virkne precizējumu likumā, lai nodrošinātu juridisku skaidrību.

Vēl Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz, ka personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, grozījumi veikti Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Likumā noteikts, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets.

Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumdošanu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, norāda izmaiņu autori.

Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā (ST) iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt.

Iesniegums par juridisko palīdzību ST procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

ST procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē.