Kā zagļi reklāmistam Rolandam Puhovam paši atdeva divriteni. Reāls detektīvstāsts

Šajā realitātes šovā no "Kaņepes kultūras centra" novērošanas kamerām redzams, kā darbojas zagļu pāris – puisis un meitene. Redzama visa notikumu gaita – kā naktī uz 18. jūliju divriteņa saimnieks pasūta bārā dzērienu, bet “vaktētāja vaktē” – uzmana Rolandu. Tikmēr vaktētājas pārinieks atpūšas terasē un čomojas ar citiem apmeklētājiem, bet finālā aizbrauc ar Rolanda divriteni, kuru īpašnieks nelaimīgā kārtā nebija pieslēdzis.

Piecās stundās zināmi vārdi

Pulksten 1.20 naktī atklājās, ka divritenis ir pazudis. Tomēr Rolands cerības nezaudēja, palūdza video no novērošanas kamerām, jau pēcpusdienā bija skaidra notikumu hronoloģija.
“Mums bija divas aizdomās turamās personas, kuras, mūsuprāt, darbojās kopā,” teic Rolands. Jārīkojas bija ātri, lai zagļi nepaspētu guvumu notirgot. Tās pašas dienas vakarā feisbukā bija ievietots samontēts video, saskaņojot ar Valsts policiju.

“Vienīgais policijas lūgums bija aizklāt sejas citiem cilvēkiem, tas tika izdarīts. Kopš video publicēšanas bija pagājušas trīs stundas, kad es dabūju iespējami vainīgās personas vārdu ar dažādiem uzvārdu variantiem. Vēl pagāja divas stundas, kad bija identificēta arī otra persona ar vārdu un uzvārdu. Naktī manā rīcībā bija viņu abu vārdi, uzvārdi, telefonu numuri, viņu ģimenes locekļu un draugu numuri, visi iespējamie kontakti,” stāsta Rolands.

Divriteni atstāj augstskolas pagalmā

“Ar visiem es sazinājos un stāstīju, ka ir šāda lieta, ka, iespējams, viņi ir vainīgi un vai tuvinieki to zina. Viņi ar potenciālajiem zagļiem sazinājās – lai atdod riteni. 19. jūlija pēcpusdienā man atnāca anonīma īsziņa – velosipēds atrodas Sporta akadēmijas pagalmā. Ar policijas ekipāžu mēs aizbraucām, es velosipēdu identificēju kā savu un atguvu,” saka Rolands.

“Atsaucība bija milzīga. Man rakstīja un zvanīja gan cilvēki, kuri redzami video, gan no malas, kas nav bijuši notikuma vietā, bet pazīst iespējamo zagli. Pazina arī tos, kuriem bija aizklātas sejas – ja tu kādu ļoti labi pazīsti, pēc raksturīgām kustībām var pazīt,” piebilst Rolands, apgāžot uzskatu, ka novērošanas ieraksti neko daudz nepalīdz.

Velosporta relikvija

Rolands saka milzīgu paldies visiem, kas sniedza informāciju vai dalījās ar video: “Tādos gadījumos cilvēki var ļoti daudz palīdzēt. Tā ir spēcinoša enerģija visā meklēšanas procesā, liels atbalsts, bez kura būtu grūti.

”Pats divritenis ir šķietami vecs krāms, "Latgalītē" par to dabūtu varbūt desmit eiro, taču patiesībā tam ir vēsture. “Ritenim ir 1980. gada rāmis, vecāks par mani. Brauc labi, ir šosejas sporta divritenis , kas, iespējams, bijis 1980. gada "Tour de France" uzvarētāju komandai. Ar to, visdrīzāk, nav braukts pašās sacensībās, bet, cik arhīvos pēc rāmja numura varēja izsekot, iespējams, bijis komandas ritenis,” atklāj Rolands.

Ikdienā puisis liels riteņbraucējs neesot, minas, bet ne katru dienu. Patīkot braukt tālākus gabalus, lai mazliet atslēgtos no darba, bet ikdienā pa Rīgu vairāk staigā kājām.

Gribas dzīvot bez atslēgām

“Jo vairāk riteņu, jo vairāk tos zog. Man šis nav pirmais, kuru "aizņemas". Tiesa, arī iepriekšējo atguvu, un šeit man ir divējādas sajūtas. Protams, par savām mantām ir jārūpējas un jāsargā, tāpat kā jāslēdz durvis dzīvoklim. Pirmais jautājums, ko man visi prasa – kā pārgrieza divritenim saslēgu? Nebija pieslēgts. Nu, tu pats biji vainīgs! No otras puses, es gribētu dzīvot sabiedrībā, kurā mēs dažkārt varam savas mantas atstāt bez pieslēgšanas. Kur māmiņas var atstāt bērnu ratus pie veikala un ieiet iepirkties. Ja bērns nav iekšā, ratus zog, un tie ir dārgi. Es gribētu, lai tā būtu norma – nezagt,” pārdomās dalās Rolands.

Protams, sabiedrībā vienmēr būs kāds procents, kas zags, bet ir arī daļa šaubīgo – varbūt ņemt, varbūt nē. “Es gribu, lai tad, ja atrod zemē pilnu naudas maku, meklē īpašnieku. Protams, kad riteni atstāju mazliet ilgāk uz ielas, es to slēdzu. Bet es gribētu, lai tas nav vienmēr un obligāti,” ir pārliecināts enerģiskais puisis.