Īrniekam sāpīgi atkožas dzīvokļa remonts: sava čakluma dēļ jāmaksā vēlreiz
Neapskaužamā situācijā nonācis Dundagas iedzīvotājs Aivars, kuram pašvaldība piedāvā privatizēt viņa īrēto pašvaldības dzīvokli par trīs reizes augstāku cenu nekā kaimiņiem.
Iemesls – viņš atšķirībā no kaimiņiem dzīvokļa remontā ieguldījis prāvus personiskos līdzekļus, tādējādi paaugstinot mājokļa vērtību.
Vinnē tie, kas netērējās
“Dundagas novada dome īrniekiem ļauj izpirkt dzīvokļus pašvaldības īpašumā esošajos daudzdzīvokļu namos, kuri netika privatizēti. Dzīvokļa cena vidēji tika noteikta ap 800 eiro, bet manam dzīvoklim vairākas reizes augstāka – 2600 eiro, jo tas salīdzinoši bija daudz labākā stāvoklī nekā citi. Atšķirībā no kaimiņiem es regulāri veicu remontu, piemēram, ieliku pakešu logus, kamēr kaimiņi savus dzīvokļus nodzīvoja, neveicot lielus ieguldījumus. Līdz ar to pašvaldības īpašums vērtīgāks kļuva tāpēc, ka es tajā ieguldīju savu naudu un darbu, kamēr pašvaldība – ne centa,” Likumam un Taisnībai stāsta Aivars.
“Tagad iznāk, ka es tieku sodīts par to, ka rūpējos par pašvaldības īpašumu, un man tas jāizpērk par daudz lielāku summu nekā kaimiņiem, kaut gan dzīvokli īrei saņēmu līdzvērtīgu viņu mitekļiem. Vai tas ir taisnīgi? Vai no pašvaldības varu piedzīt kādus izdevumus,” vaicā Aivars.
Pašvaldība savus īpašumus pārdod jeb atsavina, balstoties uz nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to labi izremontēts dzīvoklis ir daudz vērtīgāks nekā kaimiņos nolaistais miteklis.
Inguna Pekmane, Dundagas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, "Likumam un Taisnībai" saka: “Jā, šāds jautājums domē tika skatīts un lēmums pieņemts, balstoties uz analoģisku Augstākās tiesas spriedumu par tādu pašu situāciju. Šo domes lēmumu likumā noteiktajā kārtībā ir iespējams apstrīdēt, kas arī ir norādīts pašā lēmumā.”
Tiesas lemj par sliktu īrniekiem
Pekmane norāda, ka Latvijā bijušas vairākas tiesas sēdes, kur izskatīts dzīvokļu īrnieku pretenzijas pret pašvaldībām, ka tās, pēc viņu domām, nepamatoti paaugstinājušas īrniekiem izpirkšanai piedāvāto dzīvokļu cenu tāpēc, ka paši īrnieki tajos ieguldījuši savu naudu un pašvaldība to negrasās atmaksāt. Īrnieki šajās prāvās ir zaudējuši, un viņiem ir nācies maksāt pašvaldības aprēķināto summu.
Piemēram, Liepājas Administratīvā rajona tiesa 2013. gadā izskatīja kādas Nīcas novada iedzīvotājas prasību pret pašvaldību, kura neesot ņēmusi vērā viņas īrētās mājas labiekārtošanā ieguldītos personiskos līdzekļus un nav tos atskaitījusi no privatizācijā piedāvātās mājas cenas, uz kuru viņai kā īrniecei ir pirmpirkuma tiesības.
Tiesa ar 2013. gada 25. marta spriedumu prasību noraidīja, norādot: “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums neparedz iepriekš īpašumā veikto ieguldījumu ieskatīšanu pirkuma cenā.”
Likumā noteikts pienākums
No likuma Par dzīvojamo telpu īri 42. panta
Īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Ja vienu dzīvokli īrē vairāki īrnieki, par šā dzīvokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā un kārtējo remontu ir solidāri atbildīgi visi īrnieki.
Šā panta nosacījumi piemērojami visos gadījumos, ja īres līgumā nav noteikts citādi.
