Katrs otrais bērns mobilās ierīces lieto bez pieaugušā klātbūtnes

Latvijā mobilās ierīces lieto lielākā daļa - 72% bērnu vecumā līdz sešiem gadiem. Teju katrs otrais bērns - 44% ierīces izmanto pārsvarā viens pats. Līdz ar to pastāv risks, ka bērni pat nejauši var piekļūt vecumam neatbilstošam saturam.

Kā norāda  "Centra Dardedze " klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma, kad bērns tikko sāk lietot mobilās ierīces, vecāki visbiežāk ir līdzās - iepazīstina bērnu ar ierīču lietošanu un skaidro redzamo informāciju. Taču, kad bērns jau ir ieguvis pirmās iemaņas viedtelefona vai planšetes lietošanā un skatās pārsvarā zināmas filmiņas vai aplikācijas, arvien biežāk bērns pie telefona vai planšetes paliek viens pats.

Tā kā pirmsskolas vecuma bērnus visvairāk piesaista krāsaini, kustīgi objekti, kas nereti tiek izmantoti arī reklāmās, jau viena klikšķa attālumā bērns var sastapties ar nevēlamu un neatbilstošu informāciju. Tāpat bērns var piekļūt pie neatbilstošas informācijas arī pats, ievadot meklētājā kādu dzirdētu, nesaprotamu vārdu un vēloties uzzināt, kas tas ir.

Bērniem neatbilstoša informācija ir gan vardarbību saturoša informācija, gan vecumam neatbilstoša seksuāla rakstura informācija, gan informācija, kurā redzamas bīstamas vai riskantas darbības, kā arī biedējošs, bērnam nesaprotams saturs. Ja bērns ir sastapies ar savam vecumam nevēlamu saturu, vecākiem noteikti nevajadzētu bērnam to pārmest - būtu mierīgi jāpavaicā, kā tas noticis, un vienkāršā, bērnam saprotamā veidā jāpaskaidro, ka, piemēram, šajā video tiek rādīts kas slikts vai bīstams, vai video vienkārši nav domāts bērniem. Svarīgi nodrošināt, lai turpmāk bērns ar neatbilstošu informāciju nesastaptos, un par to atbildīgi ir vecāki.

Sastopoties ar vecumam neatbilstošu informāciju, bērnu emocionālās un uzvedības reakcijas var būt dažādas. Bērns var nobīties no redzētā, sākotnēji nerunāt par to, var saasināties dažādas bailes un parādīties grūtības aizmigt. Dažkārt bērns neatbilstošu video skatās ar interesi, taču vēlāk izjūt paaugstinātu trauksmi, agresiju un bailes. Ja bērns atbilstoši savam temperamentam strauji tuvojas jaunām situācijām, ir lielāks risks, ka viņš arī pats mēģinās atkārtot redzētās bīstamās darbības.

Bērns, kurš sastapies ar vecumam neatbilstošu seksuāla rakstura informāciju, var izjust trauksmi, viņam var novērot seksualizētu uzvedību - piemēram, bērns pārspīlēti vēlas pieskarties citu cilvēku dzimumorgāniem, detalizēti runā par seksuālām darbībām. Bērns var mēģināt iesaistīt arī citus bērnus darbībās, kādas viņš redzējis. Ja bērna emocionālās un uzvedības reakcijas pēc saskares ar nevēlamu informāciju ir izteiktas un nemazinās, ieteicams meklēt palīdzību pie psihologa.

Ja bērns pirmsskolas vecumā lieto mobilās ierīces, tam būtu jānotiek vecāku klātbūtnē, vismaz esot vienā telpā ar bērnu. Ar lielākajiem pirmsskolas vecuma bērniem ir svarīgi pārrunāt, ka internetā ir gan laba un bērniem piemērota, gan bērniem nepiemērota informācija. Tāpat var ieviest drošības noteikumu  "pajautā/pasaki pirms uzklikšķini ". Tomēr  šajā vecumā bērnu spējas izvērtēt informāciju un atbilstoši regulēt savu rīcību ir ierobežotas, tāpēc nepieciešama vecāku klātbūtne. Vecāki var arī izveidot mobilajā ierīcē bērnam atsevišķu profilu, kurā ir iespējams piekļūt tikai vecāku izvēlētajām spēlēm, uzdevumiem un multfilmām, vai izmantot programmas, kas filtrē viedierīču saturu un ierobežo piekļuvi neatbilstošai informācijai.

Ļoti nozīmīgas bērna drošībai ir arī atklātas attiecības starp vecākiem un bērniem. Nereti lielākie pirmsskolas vecuma bērni interesējas par kādu dzirdētu, viņiem nesaprotamu ar seksualitāti saistītu vārdu, bet nejautā par to vecākiem (vai jautā un nesaņem atbildi). Tādā gadījumā bērns informāciju meklēs citur un, visticamāk, izlasīs vai redzēs to vecumam neatbilstošā veidā, tāpēc ir būtiski būt atsaucīgiem pret savu bērnu un nodrošināt viņa vecumam atbilstošu, izglītojošu informāciju par interesējošo tēmu. Bērns būs vairāk pasargāts, ja varēs jebkuru savu jautājumu vaicāt vecākiem, nevis datoram