ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vērtē, ka komisijai bija jāspēj nobalansēt uz šauras takas starp diviem grāvjiem: aizdomām par  bankas izlaupīšanu maksātnespējas procesā no vienas puses un bažām par iespējamu netīrās naudas nekontrolētu aizplūšanu no otras. Taču pagaidām gan nav droši zināms, ka tas ir izdevies.

Paziņojot par atļauju ABLV bankai sākt tās pieteikto pašlikvidācijas procesu, FKTK vairākkārt uzsvēra, ka tā būs kontrolēta pašlikvidācija. Vārds "kontrolēta" te neesot nejauši, apgalvoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Klasiska pašlikvidācija būtu tāda, ka akcionāri nolemj, ieceļ likvidatorus un faktiski, nodrošinot finanšu rādītājus, pabeidz procesu un svītro uzņēmumu no Uzņēmumu reģistra. Šajā gadījumā šis process būs tālu no tā.”

Šis esot netipisks gadījums, jo virs bankas ieceltajiem likvidatoriem būs ļoti liela kontroles virsbūve, skaidroja Putniņš, vienlaikus arī norādot, ka kontrole nebūšot pārmērīga: “Es domāju, arī nekādi pārspīlējumi nebūs, jo mums nav vajadzīga kaut kāda tāda absolūti ekstensīva pieeja: tur, teiksim, kontrolēt, kontrolētājus kontrolēt un tā tālāk. Būtiski ir, lai tas, kas tiek izdarīts, tiek izdarīts kvalitatīvi, un mums ir pārliecība, ka atlīdzināts tiek tiem noguldītājiem, kuriem tiešām nav problēmas ar AML [naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru].”

Lai gan oficiāli lēmuma ilgo pieņemšanu FKTK skaidro ar pacietīgu un rūpīgu ekspertu darbu, Putniņš nenoliedza, ka viņam vajadzēja diskutēt arī ar politiķiem, lai pārliecinātu tos par komisijas viedokli. "de facto" novēroja, ka pēdējās nedēļās Putniņš bieži viesojās Ministru kabinetā. Piemēram, vēl otrdien dažas stundas pirms pašlikvidācijas atļaušanas viņam bija tikšanās ar premjera Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītāju Māri Krastiņu. 

Premjers noliedz, ka starp banku uzraugu un valdību bijušas kādas domstarpības: “Jautājums drīzāk bija par uzraudzības mehānisma nodrošināšanu, jo, pieņemsim, ja Putniņa kungs būtu jau iznācis ātrāk, pirms šis mehānisms ir ne tikai izveidots, bet arī saprotams man, saprotams valdības ministriem, ko es esmu arī regulāri informējis, saprotams, arī mūsu sabiedrotajiem [no ASV], ar ko es iepriekšējā nedēļā satikos, tad būtu, iespējams, ļoti grūti panākt to mērķi, par kuru es runāju  - par reputācijas atgūšanu.”

Īpaši pārliecināt, ka ABLV bankas pašlikvidācija ir atļaujama, FKTK vadītājam vajadzēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). To atzīst arī viņa pati: “Jā, jo vēl pēdējās nedēļās nebija skaidra mehānisma, kā tiks uzraudzīta AML jeb naudas mazgāšanas kontrole. Šobrīd jau ir daudz labāka sajūta. Kā es teicu, mēs esam vienojušies, tai skaitā par finansējuma piesaisti Kontroles dienestam, lai Kontroles dienests vēl var papildus neatkarīgu uzraudzību veikt no savas puses, un darīt to profesionāli. Kas ir svarīgi, manuprāt – ka šie konsultanti, kas palīdzēs Kontroles dienestam, būtu apmaksāti nevis no bankas īpašnieku līdzekļiem, kā visi pārējie likvidatori un tās kompānijas vai partneri, kas tiks piesaistīti procesā, bet no valsts budžeta, un tādā veidā arī garantējot vismaz Kontroles dienesta pilnu neatkarību.”

Ministre uzskata: atsevišķi spēki, ko viņa dēvē par "kaimiņvalsts uzņēmējiem, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneriem Latvijā", bija izvērtuši informatīvu kampaņu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku ABLV bankas pašlikvidāciju ar pēc iespējas mazāku kontroli. Vārdus nosaukt viņa gan atsakās. Tomēr gan Reizniece-Ozola, gan premjers nenoliedz, ka runā par avīzi "Dienas bizness".

Avīzes oficiālie īpašnieki ir Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons, kuri vienlaikus ir menedžeri vairākos Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm piederošos uzņēmumos. Maršāns kampaņu noliedz – tā esot bijusi avīzes cīņa par taisnību un pret maksātnespējas administratoriem, lai nepieviltu savus lasītājus-uzņēmējus: “Pie manis neviens noguldītājs, investors tādā aspektā nav griezies, bet nu kā – es varu pateikt, ka visiem, manuprāt, būtu problēmas.”

Vaicāts, vai, piemēram, Šķēle vai Šlesers ir atbalstījuši avīzes centienus vismaz idejiski vai morāli, izdevniecības "Dienas bizness" valdes loceklis un līdzīpašnieks Maršāns atbild: “Mums, es vēlreiz saku, nav atbalsts. Mums šajā brīdī, mēs esam cīnījušies... (..) Nu es atkal negribētu izcelt konkrētus... Mums ir, es varu teikt, daudzi uzņēmēji, daudzi.” ABLV bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis šonedēļ LTV raidījumā "Viens pret vienu" arī noliedza saistību ar "Dienas biznesa" rakstu sēriju.

Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta jaunā vadītāja Ilze Znotiņa uzsver, ka diskusija par divām galējībām esot bijusi mākslīga: "Es gribētu viest skaidrību, ka šajā gadījumā – droši vien, ka ļoti apzinātu apsvērumu dēļ – mums tika iestāstīts, ka ir tikai divi risinājumi: maksātnespēja vai pašlikvidācija. Likums paredz arī trešo: tiesas kontrolētu likvidāciju, kurā mums būtu ļoti liels dažādu rīku vēl klāsts, kuru mēs varētu izmantot, lai nebūtu jāiet vai nu maksātnespējas, vai pašlikvidācijas ceļu."

Tagad, kad FKTK ir izlēmusi par pašlikvidāciju, Kontroles dienests ir apņēmīgs panākt to, lai procesā no bankas nevarētu aizplūst noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tieši tāpēc būs nepieciešams algot ekspertus no malas, skaidro Znotiņa: “Tēlaini izsakoties, ja, piemēram, jums saplīst mājā stāvvads un notiek nepatīkamas lietas mājā, tad droši vien jūs paši to neremontēsiet. Mūsu gadījumā Kontroles dienestam, un tas jau ir vispārēji zināms, kapacitātes nepietiek, lai tik lielu problēmu, kāda ir šobrīd izcēlusies, mēs varētu atrisināt paši saviem spēkiem. Bet mums ir jāatrisina tā kvalitatīvi, mēs nevaram aizlipināt kaut ko." 

"Vienlaicīgi tas, ko mēs nevaram darīt, - droši vien, ja jums šī problēma rastos mājās, dzīvoklī, un šis stāvvads būtu plīsis, visticamāk, jūs tos remontētājus, kas atnāca jums palīgā saremontēt, jūs viņus neadoptētu. Jūs neteiktu viņiem: nāciet tagad dzīvot mūsu ģimenē, turpmāk mēs tagad visi būsim laimīga ģimene,” turpina Kontroles dienesta priekšniece. Tāpēc meklēt pāris simtus jaunu darbinieku, kas vispirms būtu jāapmāca, bet vēlāk pastāvīgi jāalgo, Kontroles dienests neplāno.

Vēl šonedēļ Ernests Bernis publiski pauda aizdomas, ka ABLV bankai nāvējošais "FinCen" ziņojums tapis, jo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs esot banku apmelojis ASV institūcijām. Otrdien, kad tika pieņemts lēmums par ABLV bankas pašlikvidāciju, "de facto" pamanīja Rimšēviču dodamies uz kādu restorānu, kur viņu sagaidīja ZZS Saeimas frakcijas konsultants Kārlis Boldiševics. Par ko abi runājuši, nav zināms. Boldiševics uz "de facto" zvaniem neatbildēja, taču frakcijas vadītājam viņš esot teicis, ka Rimšēviču saticis, jo esot novadnieki un seni draugi. Savukārt par korupciju aizdomās turētais Rimšēvičs visus “de facto” jautājumus klātienē ignorēja.