Parāda dēļ no mājas Jūrmalā izliek māti un viņas neredzīgo dēlu
Zinām, ka parāds nav brālis un aizņēmums ir jāatdod, taču stāsti par ģimeņu izlikšanu joprojām sāpina. 7. maijā nenomaksāta kredīta dēļ tiesu izpildītājs no mājas Jūrmalā izlika uzņēmēju Aiviju Bārdu un viņas dēlu, neredzīgo 1. grupas invalīdu Georgu Tadeju.
Aivija Bārda kopā ar savu pilngadīgo meitu Annu Kamradzi 2003. gada martā nopirka divstāvu koka namiņu Jūrmalā, Lielupē, Tērvetes ielā 12, netālu no dzelzceļa stacijas un upes. Hipotekāro kredītu paņēma "Hansabankā" (tagad "Swedbank").
Kredīts divstāvu mājai Jūrmalā
Aivijai šajā mājā piederēja dzīvokļa īpašums Nr. 1 un neapdzīvojamā telpa Nr. 2, bet Annai Kamradzei – neapdzīvojamā telpa Nr. 1A un palīgceltne liters 003. Abām īpašniecēm piederēja arī attiecīgas domājamās daļas no zemes. Māja bija ļoti sliktā stāvoklī, ģimene ieguldīja daudz līdzekļu un vairāku gadu laikā saveda ēku kārtībā. Šajā namā atradās arī biedrība "Baltijas arhitektūras centrs" un biedrība "Es redzu", kuras vada Aivija Bārda. Agrāk šeit atradās arī SIA "Baltijas arhitekts" un SIA "European architect", tās abas likvidētas pērn.
Nelaimes ar bērniem
Bārdu ģimeni ir piemeklējuši traģiski notikumi. Tēlnieka Jāņa Bārdas un Aivijas meita Katrīna noslīka 1998. gada ziemā, septiņu gadu vecumā... Dēls Georgs Tadejs piedzima 2000. gadā. Viņš bija veselīgs un labi attīstīts puika, taču 2004. gadā notika nelaime – ēdot brokastis, bērns ar karotes galu nejauši trāpīja sev acī. Slimnīcā zēnam veica nelielu operāciju, bet diemžēl slimība progresēja un pārgāja arī uz otru aci.
Māte Georgu veda pie ārstiem uz Maskavu, taču bija jau par vēlu, un viena acs bija jāaizvieto ar protēzi. Lai glābtu otru aci, veica operācijas Latvijā, Krievijā, Londonā un Vācijā. Ārstēšanās bija ārkārtīgi dārga. Kāda profesore ieteica Aivijai parādīt dēlam pēc iespējas vairāk un, kamēr viņš vēl redz, paceļot pa pasauli. Pirms zaudēt redzi, Georgs iemācījās lasīt.
Kad pienāca skolas laiks, dēls jau bija kļuvis neredzīgs. Aivija noskaidroja, kāda ir ikdiena Strazdumuižas neredzīgo bērnu internātskolā, un saprata, ka dēlu uz turieni nesūtīs. Neviena parastā skola negribēja pieņemt neredzīgu skolēnu, tomēr beigās Georgu uzņēma Vaivaru pamatskolā.
Apbrīnojami panākumi
Aivija uzskata, ka vislabākais variants ir tad, ja bērns ar invaliditāti dzīvo ģimenē, nevis internātā, un mācās parastā skolā, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām nevajag norobežot no sabiedrības. Georga panākumi ir apbrīnas cienīgi – viņš ne tikai tiek galā ar mācībām un nokļūst līdz skolai vai veikalam, bet ir arī muzikāls, pūš mežragu. Var tikai apbrīnot, ar kādām sportiskām aktivitātēm viņš nodarbojas – brauc ar divriteni, veikborda dēli un ūdensslēpēm, vada motorlaivu, jāj ar zirgu, ziemā ar slēpēm brauc no kalna. Georga piemērs ir unikāls. Cilvēkam, kurš zaudējis redzi, spēcīgāk attīstās citi maņu orgāni. Georgs ir ārkārtīgi optimistisks un gaišs puisis, viņam ir draugi, interesanta, piesātināta dzīve, un viņš un nemaz nejūtas nelaimīgs.
Aivija ir lepna ar dēla panākumiem: “Ar iekļaujošo izglītību mēs esam parādījuši, cik daudz var sasniegt neredzīgs cilvēks. Puikam arī mācījām, ka nevajag staigāt ar pastieptu roku, vajag pašam visu sasniegt.” Lai palīdzētu citiem neredzīgiem bērniem attīstīties un iekļauties sabiedrībā, Aivija izveidojusi biedrību Es redzu.
Banka atsavina māju
Dēla ārstēšana un attīstošā apmācība prasīja ļoti daudz naudas, tāpēc kredīta maksājumi tika iekavēti. Banka vērsās tiesā un sprieduma izpildi nodeva tiesu izpildītājam, kurš atsūtīja brīdinājumu, lūdzot parādu samaksāt līdz 2008. gada 5. novembrim. Tas nebija iespējams, un māju izlika pārdošanai izsolē. Pirmā izsole bija nozīmēta 2009. gada 27. janvārī, taču to pasludināja par nenotikušu, jo nepiedalījās neviens dalībnieks. Tāpat par nenotikušām pasludināja otro izsoli tā paša gada 27. martā un trešo 18. jūnijā.
Tad "Swedbank" šo nekustamo īpašumu paturēja sev par trešās izsoles sākumcenu, 123 000 latu, ieskaitot pirkuma summā atbilstošu daļu sava hipotekārā prasījuma. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2009. gada 3. septembrī pieņēma lēmumu apmierināt zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova pieteikumu par īpašuma nostiprināšanu uz "Swedbank" vārda un bankas ievešanu šā nekustamā īpašuma valdījumā.
Aivija stāsta, ka atlikusī parāda summa bija neliela, lēmums par mājas atsavināšanu viņu neapmierināja. Bārda tiesājās ar banku un visus šos gadus kopā ar dēlu turpināja dzīvot šajā pašā mājā. Tikmēr banka to pārdeva citiem īpašniekiem, un tiesu izpildītājs viņu uzdevumā šā gada 7. maijā veica ievešanu valdījumā, izliekot Aiviju un viņas dēlu. Aivijas meitai Annai Kamradzei ir cita dzīvesvieta.
Izliek, pieaicinot suņu ķērājus
Aivija ir sarūgtināta, ka tiesu izpildītājs nepagaidīja trīs nedēļas, lai dēls varētu normāli pabeigt mācības 11. klasē skolā Babītē. Tagad uz skolu ir jāmēro ļoti tāls ceļš. Neredzīgā vajadzībām aprīkotā istaba ļāva puisim sekmīgi apgūt mācību vielu.
“Dēls ir ļoti apķērīgs un labi mācās. Mājās bija iekārtota istaba viņa vajadzībām, to visu izjauca. Viņam nepietiek ar krēslu un rakstāmgaldu, vajag aprīkotu vietu, kur mācīties,” uztraucas māte. Georgs februārī kļuva pilngadīgs. Šim faktam drīzāk ir tikai formāli juridiska nozīme, jo, kaut arī būdams apbrīnojami patstāvīgs, neredzīgais puisis tomēr nevar iztikt bez citu cilvēku palīdzības.
Izlikšanu uzraudzīja policisti. Georgam ir apmācīts suns – neredzīgo pavadonis Hēra. Lai tiktu galā ar suni, tiesu izpildītājs bija pieaicinājis suņu ķērājus. “Viņi uzvedās vispieklājīgāk un vēlāk sunim atvainojās,” atceras Aivija. Suns nevienam nedomāja uzbrukt, viņu ķert nevajadzēja, ģimene pati izveda Hēru no mājas. Aivija ar Georgu un Hēru patlaban atraduši pagaidu mājvietu pie draugiem Langstiņos, taču saprot, ka ilgi palikt tur nebūs iespējams. Pie draugiem aizvestas arī viņu mēbeles un iedzīve.
Vīrs pārcēlies uz Londonu
Ko tagad darīt? Varbūt var palīdzēt vīrs tēlnieks Jānis Bārda? Aivija stāsta, ka Jānis kopš 2003. gada dzīvo Londonā. Pirms dažiem gadiem Jānis smagi saslima un nekādu materiālu palīdzību Latvijā dzīvojošai ģimenei sniegt nevar.
Varbūt ģimenei var palīdzēt pašvaldība? “Mēs par gaidāmo izlikšanu rakstījām Jūrmalas domei, taču atbildi nesaņēmām. Vārdos visi atzīst, ka veidojam iekļaujošo sabiedrību, kura neatstumj invalīdus, taču darbos ir citādāk,” viņa secina.
Aivija ir sarūgtināta par attieksmi pret dēlu un pret sevi kā māti bērnam ar īpašām vajadzībām: “Cilvēks, kurš kaut ko ir sasniedzis, mūsu valstī ir nulles vērtībā.” Georgs ir uzrakstījis iesniegumu tiesībsargam Jurim Jansonam, lūdzot viņam kā 1. grupas redzes invalīdam nodrošināt mājokli un cilvēka cienīgus apstākļus.
Medaļas otra puse. Viesu namam paliek parādā
Diemžēl šim stāstam ir arī otra puse. Ierakstot meklētājā Aivijas Bārdas vārdu, nonākam portālā Sudzibas.lv. Bērnu aukles un asistenti žēlojas, ka Aivija iekavējusi darba samaksu un nav samaksājusi. Kāda transporta firma, kura ar autobusu pārvadāja neredzīgos bērnus, pat vērsusies tiesā. Firmai bija ar Bārdu parakstīts līgums un rēķini par katru braucienu, tiesā uzņēmums uzvarēja, taču tiesu izpildītājam no Bārdas neko piedzīt nav izdevies, jo visi konti bijuši uz vīra vārda.
Nepatīkamu situāciju piedzīvojis Salacgrīvas novada viesu nams "Vecmuiža". Salacgrīvā 2011. gadā no 3. līdz 8. augustam norisinājās 4. starptautiskais arhitektūras un dizaina festivāls "Baltic Breeze". Stāsta viesu nama vadītāja Liene Preimane: “Daļa festivāla dalībnieku, vismaz 50 cilvēki, sešas dienas dzīvoja un ēda mūsu viesu namā. Aivija biedrības vārdā bija parakstījusi ar mums līgumu. Viņa aizmuka, nesamaksājot ne santīma. Parāds ir vismaz 1500 latu.”
Vai neradās aizdomas? “Sākumā mēs viņai uzticējāmies, jo viņa visu ļoti skaisti pasniedza, tas bija projekts kopā ar Salacgrīvas novada domi. Kad Aivija nesamaksāja līgumā paredzēto pirmo iemaksu un visādi atrunājās, mums radās aizdomas, ka viņa varētu nesamaksāt,” atceras Preimane.
Vai viesu nams nemēģināja vērsties policijā un tiesā, lai parādu piedzītu? “Mēs vērsāmies policijā, uzrakstījām arī vēstuli Salacgrīvas novada domei, taču rezultātu nebija. Konsultējāmies ar kādu juridisko firmu. Juristi atbildēja, ka nav simtprocentīgas garantijas, ka tiesā izdosies vinnēt un piedzīt naudu, toties būs izdevumi – valsts nodeva, maksa juristam par prasības pieteikuma sagatavošanu, advokātam par piedalīšanos tiesas sēdēs, tiesu izpildītājam par darbu. Tā arī palika. Zvanījām un rakstījām e-pastus, bet viņa nereaģēja. Naudu joprojām neesam saņēmuši. Likām informāciju internetā, lai citi uzmanās no Aivijas Bārdas,” saka viesu nama vadītāja.
