Ždanoka: "Nē, cerības man nav nekādas. Latvija ir nonākusi strupceļā ar savām labējām valdībām"
Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka skeptiski vērtē Māra Kučinska (ZZS) valdību un nelolo cerības, ka tā strādās ilgi un vedīs "mūs uz gaišo nākotni".
"Nē, cerības man nav nekādas. Es domāju, ka Latvija ir nonākusi strupceļā ar savām labējām valdībām. Valdībā nav jaunu asiņu, nav jaunu domu. Mūziku pasūta tie paši oligarhi, pret kuriem savulaik solīja cīnīties Valdis Zatlers, bet tauta turpina braukt projām. Kārļa Šadurska (V) nozīmēšana izglītības un zinātnes ministra amatā krieviskajā vidē rada ļoti lielas aizdomas, ka situācija ne tikai neuzlabosies, bet kļūs vēl sliktāka," sacīja Ždanoka.
Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras atbalsta arī Latvija, pēc Ždanokas domām, vajag atcelt. "Es dzirdu, ko Eiropas Parlamentā (EP) savā starpā runā tie, kas raksta tās pretkrieviskās rezolūcijas. Viņi paši atzīst, ka ar to, ka Krima paliks Krievijas sastāvā, ir jāsamierinās, jo šis jautājums ir neatgriezenisks," apgalvoja prokrieviskā politiķe.
Jautāta, vai Latvijā ir iespējami tādi notikumi, kādi bija Krimā un Austrumukrainā, Ždanoka izteicās, ka Latvijas krievvalodīgos un arī latviešus daudzi gribot izmantot kā marionetes, par ko liecinot arī BBC filmas demonstrēšana Latvijas Televīzijā, pret ko iebildusi LKS. "Domāju, ka te vajadzētu pastrādāt Drošības policijai. Kādam gribas izprovocēt nekārtības Latvijā. Iespējams, tajā ir ekonomiski ieinteresēti ieroču ražotāji un tirgotāji, kas vēlas palielināt savas produkcijas noietu. Varbūt ir arī kādi stratēģiski nolūki. Es nepiekrītu tiem, kas apgalvo, ka Baltija jau ir nolūkota kā teritorija militāram konfliktam starp Krieviju un NATO. Manuprāt, pilnīgi izslēgts, ka Krievijai būtu interesanti kaut kā militāri iejaukties Baltijā," uzskata Ždanoka.
Ždanoka uzskata, ka partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) nosaukuma nomaiņa pret Latvijas Krievu savienību ir bijusi veiksmīga. "Man liekas, ka partijai PCTVL pēdējā laikā bija pretruna starp nosaukumu un saturu. Nosaukums bija dots triju partiju apvienībai 1998.gadā, kad vēl bija cerības uz sabiedrības integrāciju. Toreiz valdībā bija pat sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. PCTVL visu laiku uzsvēra, ka mūsu mērķis ir cīņa pret nevienlīdzību. Ekonomiskie un sociālie jautājumi ir pakļauti šim virsuzdevumam. Tāpēc arī Eiropas līmenī mēs pieslējāmies reģionālistu un minoritāšu partijai. Un viņi mūs mudināja mainīt partijas nosaukumu, lai tajā būtu reģiona vai tautas nosaukums, kuru partija pārstāv," pastāstīja Ždanoka.