Vārpiņš: vajadzēja ļaut Rimšēvičam piedalīties ECB Padomes sēdē Rīgā

ECB Padomes sēdei Rīgā bija jāvairo Latvijas starptautiskais prestižs, taču Rimšēviča jautājums tajā radīja neērtības auru. Advokāts Vārpiņš uzskata, ka atbildība par situāciju jāuzņemas nevis viņa klientam, kurš joprojām neatkāpjas no amata, bet Latvijas valstij, kam vismaz šodien esot bijis jāatļauj Latvijas Bankas prezidentam piedalīties ECB lēmumu pieņemšanā.

"Tātad [vajadzēja] atļaut Rimšēviča kungam piedalīties šajā sanāksmē, un nenostādīt Latviju šādā visai neērtā stāvoklī. Kā Rimšēviča dalība ECB Padomē varētu ietekmēt izmeklēšanu vai traucēt [izmeklēšanai]? Kas varētu būt tas traucējošais faktors?" teica Vārpiņš.

Bija sagaidāms, ka žurnālisti ECB prezidentam Mario Dragi uzdos jautājumus par Rimšēviču, tomēr preses konferences sākumā bankas pārstāve jau preventīvi paziņoja, ka par šo tēmu komentāru nebūs. "Vēlos norādīt, ka mēs nekomentēsim situāciju saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu, jo šī lieta pašlaik ir Eiropas Savienības tiesas lemšanā, un ECB nekomentē lemšanā esošas lietas," sacīja ECB Komunikācijas ģenerāldirektore Kristīne Grēfa.

Rimšēvičs ir ECB Padomes loceklis. Banka lūgusi tiesai izvērtēt, vai Latvijas korupcijas apkarotāju noteiktais aizliegums Rimšēvičam pildīt savus pienākumus nenonāk pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem. Jautājums, vai Rimšēviča saistība ar ECB nodara kaitējumu iestādes reputācijai, preses konferences laikā tomēr izskanēja. "Uz šo jautājumu es neatbildēšu, tas jau bija pateikts sākumā. Es gribu piebilst, ka ECB nenostājas neviena pusē šajā jautājumā. ECB tikai grib tikai pārliecināties kā, pēc tiesas domām, būtu jāfunkcionē mūsu Padomei," sacīja ECB prezidents.

Kā ziņots, Rimšēviča vietā ECB Padomes sēdēs piedalās viņa vietniece Zoja Razmusa. Tomēr viņai un tātad arī Latvijai nav tiesību balsot par Padomes lēmumiem. Latvijas Bankas prezidents tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu vismaz 100 000 eiro apmērā.