Kopš 2011. gada Latvijā notikušas 13 pasūtījuma slepkavības; viens gadījums ļoti līdzīgs Bunkus slepkavībai

2011.gadā reģistrētas trīs pasūtījuma slepkavības, divi slepkavības mēģinājumi un vēl vienu šādu noziegumu izdevās novērst.

2012.gadā notika divas pasūtījuma slepkavības, bet vienu šādu noziegumu izdevās novērst. 2013. gadā reģistrēta viena pasūtījuma slepkavība, 2014. gadā - divas, kā arī viens slepkavības mēģinājums, bet 2015. gadā notikušas divas šādas slepkavības un viens slepkavības mēģinājums.

Tikmēr 2016. gadā policija sākusi kriminālprocesu par vienu slepkavības mēģinājumu un reģistrējusi vienu sagatavošanos šādam noziegumam.

Savukārt 2017. gadā reģistrētas divas slepkavības ar pasūtījuma raksturu, taču šīs lietas jau ir atklātas, iepriekš žurnālistiem norādīja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Šogad notikusi viena slepkavība, kurai ir pasūtījuma raksturs un tā ir maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nogalināšana 30. maija rītā. Bunkus tika nošauts savā automašīnā kapu ielokā pārsimts metru no policijas ēkas. Noziegumā izmantots kravas furgons, kurš atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota.

Bunkus slepkavībai līdzīgs noziegums tika paveikts 2009. gadā 16. aprīlī, kad ap plkst.11 Jūrmalā, Jomas ielā, pretī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkai uz gājēju pārejas savā automašīnā "Porsche Cayenne" ar pieciem šāvieniem no automātiskā šaujamieroča AK-47 ("kalašņikovs") tika noslepkavots uzņēmējs, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis.

2012. gadā policija izplatīja paziņojumu presei, kurā bija restaurēts noziegums. Policija trīs gadu ilgā izmeklēšanā noskaidroja, ka 2009. gada 8. aprīlī nozieguma izpildītājs kopā ar pasūtītāju iebraukuši Igaunijā, kur, izmantojot sludinājumu portālu, internetā iegādājušies automašīnu "Mazda 323" ar Igaunijas valsts numura zīmēm un vakarā ar šo automašīnu atbraukuši uz Latviju. Līdzi atvests iepriekš sagatavots un pārtaisīts AK-47 tipa automāts, kas 1990.gadā bruņota uzbrukuma laikā nolaupīts Armēnijā kādam milicijas darbiniekam.

Ierodoties Latvijā, vīrieši turpināja nozieguma organizēšanas pasākumus, proti, ietonēja automašīnas aizmugurējos stiklus, vairākas dienas novēroja upura dzīvesvietu un pārvietošanās maršrutu, kā rezultātā noskaidroja, ka uzņēmējs katru dienu vienā laikā dodas uz sporta zāli Lielupē. Izmantojot iegūto informāciju, izstrādāts nozieguma izdarīšanas scenārijs, iepriekš sagatavoti atkāpšanas ceļi un izraudzīta automašīnas atstāšanas vieta pēc nozieguma izdarīšanas.

Slepkavība izpildīta ātri, profesionāli un aukstasinīgi. Izpildītājs raidīja piecus mērķtiecīgus šāvienus no garām braucošās automašīnas un aizbrauca no notikuma vietas. Automašīna pamesta Jūrmalā, nomaļā vietā, kādas ielas strupceļā. Septiņas stundas pēc nozieguma izdarīšanas vīrieši atpakaļceļā šķērsoja Igaunijas-Krievijas robežu.

Policijas paziņojuma izplatīšanas brīdī slepkavības izpildītājs jau atradās apcietinājumā Krievijā par kādu citu pastrādātu noziegumu, savukārt pasūtītājs tika izsludināts starptautiskā meklēšanā. Lai arī Latvijas prokuratūra abiem noziedzniekiem cēla apsūdzības, 2013. gadā prokuratūra paziņoja, ka lietu nolēmusi nodot Krievijai. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka abi šajā lietā iesaistītie vīrieši ir Krievijas pilsoņi un šī valsts savus pilsoņus neizdod.

Policija iepriekš norādījusi, ka 90. gados un 2000. gadu sākumā pasūtījuma slepkavības bija vairāki desmiti gadā.